Katls Zupā

   Iedomājieties šādu ainu, kas, visticamāk, ir jums jau pazīstama: Stāvat pie jogurta plaukta lielveikalā. Ne viens, ne divi, bet simtiem dažādu jogurtu veidu – grieķu, bezlaktozes, ar augļiem, ar sēklām, ar proteīnu, organiski, vegāniski, ar un bez pievienota cukura. Jūsu acis klīst pāri krāsainajiem iepakojumiem, prāts mēģina apstrādāt milzīgo informācijas daudzumu – "Vai šis ir veselīgāks? Vai tam ir pietiekami daudz olbaltumvielu? Vai šis man garšos? Kāds ir vislabākais piedāvājums?". Pēc minūtēm ilgas vilcināšanās jūs, iespējams, vienkārši nopūšaties, paejat garām un nenopērkat nevienu. Vai arī: Vakarā apsēžaties dīvānā, lai beidzot atpūstos un noskatītos kādu labu filmu. Atverat Netflix. Pār jums nāk desmitiem tūkstošu nosaukumu. Žanri, jaunumi, populāri, jūsu gaumei ieteiktie… Pusstunda paiet, skrollējot un lasot aprakstus, bet beigās, noguruši no lēmumu pieņemšanas, jūs vienkārši aizverat portālu un dodaties gulēt. Filma paliek neskatīta. Laipni lūgti mūsdienu izvēle...

  Mūsdienu pasaule ir patiesa informācijas jūra. Vēl nekad agrāk cilvēkiem nav bijusi tik plaša un viegli pieejama informācija par veselību, uzturu un labsajūtu. Ar viedtālruni kabatā mēs varam acumirklī piekļūt tūkstošiem rakstu, video un padomu, sākot no jaunākajām pētījumu atklāsmēm un beidzot ar senām tautas metodēm. Taču šī pārbagātība bieži vien rada vairāk apjukuma nekā skaidrības. Līdzās zinātniski pamatotiem faktiem plūst arī neskaitāmi mīti, pretrunīgi apgalvojumi un pat atklātas sazvērestības teorijas. Mēs dzirdam par brīnumainām detoksa kūrēm, kas sola atbrīvot mūs no "gadiem uzkrātiem toksīniem", par "pareizajām" diētām, kas apgāž visus iepriekšējos uzskatus, un pat par "slēptiem spēkiem", kas apzināti mūs padara slimus, lai gūtu peļņu. Kā šajā labirintā atšķirt graudus no pelavām? Kam ticēt? Šis raksts ir mēģinājums ienest skaidrību dažās no šīm bieži apspriestajām tēmām. Mēs ieskatīsimies populāros mītos par detoksu un zarnu "tīrīšanu...

Vai esat kādreiz sajutis dīvainu, nepatīkamu diskomfortu, kad jūsu rīcība ir pilnīgā pretrunā ar jūsu pārliecību vai zināšanām? Iedomājieties: jūs esat pārliecināts par veselīga uztura nozīmi un zināt visas tā priekšrocības, taču vakarā neizbēgami sniedzaties pēc lielas šokolādes tāfelītes. Vai arī jūs dedzīgi iestājaties par vides aizsardzību un patiesīgu rīcību, bet atklājat sevi regulāri izmantojam vienreizlietojamos plastmasas traukus, lai gan apzināties to kaitīgumu. Šī nepatīkamā sajūta, šis iekšējais konflikts starp mūsu domām, pārliecībām un rīcību, psiholoģijā tiek dēvēts par kognitīvo disonansi . Tā ir universāla cilvēka pieredze, kas notiek katra cilvēka prātā, un ietekmē mūsu lēmumus, attiecības un pat to, kā mēs redzam pasauli. Mūsu smadzenēm nepatīk pretrunas, un tās dabiski cenšas uzturēt saskaņotību, mazinot jebkādu iekšēju spriedzi. Kad rodas kognitīvā disonanse, mēs, bieži vien neapzināti, iesaistāmies virknē stratēģiju, lai šo diskomfortu mazinātu. Šajā rakstā mēs ie...

  Katrs no mums kaut reizi ir piedzīvojis to dīvaino sajūtu, kad, neskatoties uz skaidriem mērķiem un patiesu vēlmi tos sasniegt, mēs neapzināti (vai reizēm pat apzināti) veicam darbības, kas traucē mūsu pašu panākumiem, laimei vai labklājībai. Tu nospraud sev ambiciozus mērķus jaunam projektam, bet pēkšņi atklāj, ka stundām ilgi skaties nejēdzīgus video, kavējoties ar darbu. Tu esi nolēmis uzlabot savu veselību un sākt sportot, bet ik reizi atrodi attaisnojumu izlaist treniņu. Laipni lūgti pašsabotāžas pasaulē – fenomens, kas skar teju ikvienu no mums un kura dabu ir svarīgi izprast, lai gūtu virsroku pār šo iekšējo šķērsli. Pašsabotāža ir paradokss. Tā ir pretruna starp mūsu apzinātajām vēlmēm un mūsu neapzināto rīcību. Mēs gribam būt veselīgi, bet izlaižam sportu un ēdam neveselīgu pārtiku. Mēs vēlamies paaugstinājumu darbā, bet kavējam termiņus vai izvairāmies no jaunas atbildības. Mēs sapņojam par stabilām un mīlošām attiecībām, bet pēkšņi radām konfliktus vai attālināmies no...