Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Pirmsatspēkošana (prebunking): psiholoģiskā “vakcinācija” pret dezinformāciju (un kā to lietot ikdienā)

Nesen izliktās ziņas

Revolveris (2005) un ego: slēptais vēstījums un jēga

Ego neprasa tavu ticību. Viņam pietiek ar tavu reakciju. “Revolveris” (2005) ir Gaja Ričija (Guy Ritchie) filma, kas ārēji ir kriminālstāsts, bet iekšēji — alegorija par ego: bailes kļūst par valūtu, kontrole par reliģiju, un lielākais triks ir noticēt, ka ego esi tu. ⏱️ Lasīšanas laiks: ~8–10 min  •  🔎 Iekļauts: ego mehānismi + galvenie tēli (Sam Gold, Džeiks, Macha, Zaks & Avi) + praktiskā sadaļa + BUJ 🎯 Mērķis: saprast, kā “Revolveris” rāda ego kā identitātes mehānismu, kāpēc reakcijas baro ego, un ko ar šo skatījumu darīt ikdienā 🧩 Fokusā: bailes kā valūta • kontrole kā reliģija • “ego kā spēlmanis” • kāpēc ciešanas dod identitāti • 3 instrumenti dzīvei (nevis “checklists”) Saturs atvērt / aizvērt Konteksts 3 teikumos: kāpēc par “Revolveri” strīdas 10 sekunžu definīcija: kas šeit ir “ego” ...

Grafoloģija: vai pēc rokraksta tiešām var noteikt cilvēka raksturu?

⏱️ Lasīšanas laiks: ~8–10 min • 🔎 Iekļauts: pētījumu kopsavilkums, kāpēc “trāpa”, atšķirība no kriminālistikas, mini tests, BUJ 🎯 Mērķis: saprast, ko rokraksts var pateikt par apstākļiem/ieradumiem, un kāpēc “raksturs pēc rokraksta” parasti nav uzticami prognozējams 🧩 Fokusā: grafoloģija vs forensiskā ekspertīze • 4 iemesli, kāpēc šķiet pārliecinoši • mini tests “momentuzņēmums, nevis filma” Saturs (spied, lai atvērtu) Īsā atbilde 20 sekundēs: vai grafoloģija ir uzticama? Kas ir grafoloģija? Kāpēc ideja šķiet tik ticama? Īss vēsturiskais konteksts: no kurienes grafoloģija nāk? Ko saka pētījumi par grafoloģiju? Kāpēc cilvēkiem šķiet, ka grafoloģija strādā? Rokraksts ir momentuzņēmums, nevis filma Ko rokraksts var pateikt — un ko nevar Tabula: “pazīme → ko saka grafoloģija → ko biežāk saka realitāte” Vai izmeklētāji izmanto rokrakstu analīzi? Vai va...

Vai cilvēks patiešām domā racionāli?

Mums patīk domāt, ka pieņemam lēmumus, balstoties uz faktiem un loģiku. Ka izvēlamies apdomīgi, objektīvi un neatkarīgi. Taču pietiek atcerēties dažus ikdienas brīžus — impulsīvu pirkumu, strīdu, kurā “noteikti bija taisnība”, vai izvēli, ko vēlāk nožēlojām — lai rastos jautājums: vai mēs tiešām domājam tik racionāli, kā paši uzskatām? Zinātne rāda, ka liela daļa mūsu domāšanas notiek automātiski. Mēs vispirms jūtam, reaģējam un izvēlamies — un tikai pēc tam mēģinām savu lēmumu pamatot ar loģiku. Šis raksts nav par sarežģītiem psiholoģijas terminiem. Tas ir par ikdienas domāšanas ilūzijām, kurās iekrīt gandrīz ikviens. Mazs eksperiments: pārbaudi sevi Atbildi sev godīgi: Vai tev kādreiz ir bijis grūti mainīt viedokli, pat ja parādījās jauni fakti? Vai esi nopircis kaut ko, jo “akcija tūlīt beigsies”, lai gan sākumā to nemaz neplānoji? Vai tev šķiet, ka tu domā objektīvāk nekā vairums cilvēku? Ja uz vismaz vienu jautājumu atbilde ir “jā” — tas nenozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. ...

Vai nākotnes medicīna spēs atjaunot cilvēka ķermeni?

 Medicīna pēdējo simts gadu laikā ir paveikusi to, kas agrāk šķita neiespējams – izārstējusi nāvējošas slimības, aizstājusi orgānus, pagarinājusi cilvēka mūžu un būtiski uzlabojusi dzīves kvalitāti. Taču, attīstoties tehnoloģijām vēl straujāk, rodas arvien drosmīgāks jautājums: vai nākotnes medicīna spēs ne tikai ārstēt, bet arī atjaunot cilvēka ķermeni pēc nopietniem bojājumiem – vai pat pēc nāves? No cilmes šūnu terapijas līdz audu inženierijai, no mākslīgajiem orgāniem līdz radikālām idejām par ķermeņa saglabāšanu nākotnei – zinātne pakāpeniski tuvojas robežām, kas agrāk piederēja tikai zinātniskajai fantastikai. Taču kur beidzas reāla medicīna un kur sākas spekulācijas? Šajā rakstā aplūkosim, kādas tehnoloģijas jau pastāv, kādas tiek attīstītas un kādi ir lielākie šķēršļi , kas stāv ceļā pilnīgai cilvēka ķermeņa atjaunošanai. Ko nozīmē “atjaunot cilvēka ķermeni”? Runājot par ķermeņa atjaunošanu, nav domāta tikai brūču dzīšana vai kaulu saaugšana. Mūsdienu zinātnē šis jēdziens i...

Speķis – senais spēka avots, kas atgriežas mūsu virtuvēs

⏱️ Lasīšanas laiks: ~7–9 min • 🔎 Iekļauts: skaidrojumi + salīdzinājums + praktiski orientieri + BUJ 🎯 Mērķis: saprast, kas speķī ir “ok”, kas ir pārspīlējums, un kā atšķirt speķi no cauraudža, lard un bekona 🧩 Fokusā: porcija un konteksts • piesātinātie tauki/LDL • sāls + apstrādāta gaļa (bekons/kūpinājumi) • “retāk un mazāk” princips Saturs Atvērt / aizvērt Klikšķini uz sadaļas nosaukuma, lai ātri pārietu uz vajadzīgo vietu. Īsā atbilde 20 sekundēs Kas īsti ir speķis — un kā tas atšķiras no cauraudža, “lard” un bekona? Tabula: speķis vs cauraudzis vs cūku tauki (lard) vs bekons Speķa uzturvērtība: ko nozīmē “enerģētiski blīvs” reālajā dzīvē? Speķis, piesātinātie tauki un LDL: kur ir reālais risks? Sālīts/kūpināts speķis, cauraudzis, bekons: kur patiesībā slēpjas lielākā piesardzība? Cik speķa ir saprātīgi? (reālistisks orientieris) Kur speķis tiešām “strādā” virtuvē (un...