Vai cilvēks patiešām domā racionāli? Ko par mūsu lēmumiem saka zinātne

 Cilvēkiem patīk domāt par sevi kā racionālām būtnēm. Mēs pieņemam lēmumus, balstoties uz faktiem, loģiku un veselo saprātu — vismaz tā šķiet. Tomēr pēdējo desmitgažu laikā psiholoģija un neirozinātne ir atklājušas ko negaidītu: liela daļa mūsu ikdienas lēmumu nemaz nav tik racionāli, kā mēs domājam.

No iepirkšanās paradumiem līdz politiskajiem uzskatiem, no attiecību izvēles līdz finanšu lēmumiem — mūsu domāšanu būtiski ietekmē emocijas, pieredze, sociālā vide un smadzeņu “īsceļi”. Tas nenozīmē, ka cilvēks ir neracionāls, bet gan to, ka racionalitāte bieži darbojas citādi, nekā mēs iedomājamies.

Šajā rakstā aplūkosim, kā patiesībā darbojas cilvēka domāšana, kāpēc mēs bieži kļūdāmies un ko zinātne saka par mūsu spēju pieņemt loģiskus lēmumus.

Ko nozīmē domāt racionāli?

Racionāla domāšana tradicionāli tiek saprasta kā:

• faktos balstīta spriešana,
• loģiska secinājumu izdarīšana,
• spēja izvērtēt riskus un ieguvumus.

Tomēr zinātnē racionalitāte netiek vērtēta tikai pēc loģikas likumiem. Tā ietver arī:

• informācijas pieejamību,
• laika ierobežojumus,
• emocionālo stāvokli,
• iepriekšējo pieredzi.

Cilvēks ne vienmēr pieņem optimālu lēmumu, bet bieži gan pietiekami labu lēmumu konkrētajos apstākļos.

Smadzeņu “ātrā” un “lēnā” domāšana

Psihologi apraksta cilvēka domāšanu kā divu sistēmu sadarbību:

Ātrā domāšana

• darbojas automātiski,
• balstās uz intuīciju un pieredzi,
• ir emocionāla un momentāna.

Lēnā domāšana

• prasa apzinātu piepūli,
• analizē faktus,
• ir loģiska un kritiska.

Ikdienā lielākā daļa lēmumu tiek pieņemti ar “ātro” domāšanu, jo tā ir energoefektīvāka. Lēnā domāšana tiek ieslēgta tikai tad, ja situācija to tiešām pieprasa.

Kāpēc mēs bieži pieņemam neracionālus lēmumus?

Kognitīvās kļūdas

Smadzenes izmanto mentālos “saīsinājumus”, lai ātrāk apstrādātu informāciju. Tie palīdz izdzīvot, bet bieži rada kļūdas.

Piemēram:

• mēs pārvērtējam informāciju, kas ir viegli atcerama,
• ignorējam datus, kas neatbilst mūsu uzskatiem,
• meklējam apstiprinājumu jau esošiem viedokļiem.

Šīs kļūdas nav intelekta trūkuma pazīme — tās ir normāla smadzeņu darbības sastāvdaļa.

Šos mentālos saīsinājumus zinātnē sauc par kognitīvajām kļūdām un domāšanas aizspriedumiem, kas ietekmē mūsu spriedumus daudz biežāk, nekā mēs apzināmies.

Emociju ietekme

Emocijas nav racionalitātes pretstats. Tās:

• palīdz pieņemt ātrus lēmumus,
• signalizē par riskiem,
• ietekmē prioritātes.

Tomēr spēcīgas emocijas var:

• sašaurināt domāšanu,
• pastiprināt impulsivitāti,
• radīt pārliecību par nepareiziem secinājumiem.

Bieži vien mēs vispirms jūtam, un tikai pēc tam attaisnojam savu izvēli ar loģiku. 

Psiholoģijā jau sen ir pierādīts, kā emocijas un zemapziņa ietekmē mūsu spriestspēju, bieži nosakot lēmumu vēl pirms apzinātas analīzes.

Vai izglītība padara cilvēku racionālāku?

Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē arī tas, kā sociālā vide un informācijas burbuļi ietekmē domāšanu, pastiprinot noteiktus uzskatus un mazinot atvērtību pret pretējiem viedokļiem.

Interesanti, ka augstāks izglītības līmenis ne vienmēr nozīmē racionālāku domāšanu. Pētījumi rāda, ka:

• izglītoti cilvēki bieži vien ir labāki savas pārliecības aizstāvji,
• bet ne vienmēr atvērtāki pret pretējiem faktiem.

Tas nozīmē, ka intelekts var tikt izmantots nevis patiesības meklēšanai, bet gan savu uzskatu nostiprināšanai.

Vai cilvēks vispār spēj būt racionāls?

Zinātne neapgalvo, ka cilvēks ir pilnīgi neracionāls. Drīzāk:
cilvēks ir ierobežoti racionāls,
domāšana ir pielāgota reālajai pasaulei, ne ideāliem apstākļiem.

Racionalitāte nav stāvoklis, bet prasme, ko var attīstīt:

• apzinoties savas kļūdas,
• palēninot lēmumu pieņemšanu,
• apšaubot pašsaprotamo.
  
  

Kā ikdienā domāt racionālāk?

Pilnīga racionalitāte nav sasniedzama, taču iespējams:

• uzdot sev jautājumu “kāpēc es tā domāju?”,
• meklēt pretējus viedokļus,
• atlikt svarīgus lēmumus, ja emocijas ir pārāk spēcīgas,
• atzīt, ka kļūdīties ir normāli.

Šīs prasmes nepadara cilvēku aukstu vai bezemocionālu — tās padara viņu apzinātāku.

Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ)

Vai cilvēks spēj pieņemt pilnīgi racionālus lēmumus?

Nē, cilvēka racionalitāte vienmēr ir ierobežota ar emocijām un informāciju.

Vai intuīcija vienmēr ir slikta?

Nē. Intuīcija bieži balstās pieredzē un var būt ļoti noderīga.

Vai kritiskā domāšana novērš kognitīvās kļūdas?

Tā palīdz tās atpazīt, bet pilnībā neizslēdz.

Vai racionalitāti var iemācīties?

Daļēji — ar praksi, pašrefleksiju un zināšanām.

Cilvēks nav nedz perfekti racionāls, nedz pilnīgi neracionāls. Iespējams, viena no lielākajām cilvēka domāšanas ilūzijām ir pārliecība par savu objektivitāti — kāpēc cilvēks bieži pārvērtē savu racionalitāti, atsedz gan psiholoģija, gan kultūra. Mūsu domāšana ir kompromiss starp loģiku, emocijām un pieredzi. Zinātne palīdz saprast šos mehānismus, bet atbildība par domāšanas kvalitāti paliek paša cilvēka rokās.

Apzinoties savas domāšanas ierobežojumus, mēs speram pirmo soli pretī gudrākiem, līdzsvarotākiem lēmumiem.