Vai cilvēks patiešām domā racionāli?

Mums patīk domāt, ka pieņemam lēmumus, balstoties uz faktiem un loģiku. Ka izvēlamies apdomīgi, objektīvi un neatkarīgi. Taču pietiek atcerēties dažus ikdienas brīžus — impulsīvu pirkumu, strīdu, kurā “noteikti bija taisnība”, vai izvēli, ko vēlāk nožēlojām — lai rastos jautājums:

vai mēs tiešām domājam tik racionāli, kā paši uzskatām?

Zinātne rāda, ka liela daļa mūsu domāšanas notiek automātiski. Mēs vispirms jūtam, reaģējam un izvēlamies — un tikai pēc tam mēģinām savu lēmumu pamatot ar loģiku.

Šis raksts nav par sarežģītiem psiholoģijas terminiem. Tas ir par ikdienas domāšanas ilūzijām, kurās iekrīt gandrīz ikviens.

Mazs eksperiments: pārbaudi sevi

Atbildi sev godīgi:

• Vai tev kādreiz ir bijis grūti mainīt viedokli, pat ja parādījās jauni fakti?
• Vai esi nopircis kaut ko, jo “akcija tūlīt beigsies”, lai gan sākumā to nemaz neplānoji?
• Vai tev šķiet, ka tu domā objektīvāk nekā vairums cilvēku?

Ja uz vismaz vienu jautājumu atbilde ir “jā” — tas nenozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Tas nozīmē, ka tu esi cilvēks.

Kāpēc mūsu domāšana bieži nav loģiska?

Ikdienā mēs pieņemam simtiem lēmumu. Ja katru no tiem analizētu dziļi un loģiski, mēs vienkārši izsīktu no noguruma. Tāpēc smadzenes izmanto ātrus, automātiskus risinājumus.

Tas palīdz:

• reaģēt ātri,
• taupīt enerģiju,
• orientēties sarežģītā vidē.

Taču šī efektivitāte nāk ar cenu — mēs kļūdāmies sistemātiski.

Ikdienas situācijas, kur racionalitāte “izslēdzas”

• Strīdos mēs vairāk gribam uzvarēt, nevis saprast patiesību.
• Iepirkšanās laikā cena “no 199 € uz 99 €” šķiet izdevīga, pat ja prece joprojām ir dārga.
• Ziņu lasīšanā mēs labprātāk ticam informācijai, kas saskan ar mūsu uzskatiem.

Šajos brīžos mēs nejūtamies neracionāli. Tieši otrādi — mums šķiet, ka rīkojamies loģiski. Un tas ir pats interesantākais.

Vai emocijas ir racionalitātes pretstats?

Nē. Emocijas palīdz pieņemt lēmumus ātri un signalizē par svarīgo. Problēmas rodas tad, kad emocijas kļūst tik spēcīgas, ka sašaurina domāšanu.

Dusmās, bailēs vai pārmērīgā sajūsmā mēs:

• ignorējam nianses,
• pārvērtējam riskus vai ieguvumus,
• kļūstam pārliecināti par secinājumiem, kas vēlāk izrādās kļūdaini.

Tātad — vai cilvēks vispār spēj būt racionāls?

Zinātne nesaka, ka cilvēks ir neracionāls. Tā saka, ka cilvēks ir ierobežoti racionāls.

Mēs spējam domāt loģiski, bet:

• ne vienmēr,
• ne visās situācijās,
• ne tik objektīvi, kā paši uzskatām.

Un pirmais solis uz apzinātāku domāšanu nav kļūt gudrākam — tas ir apzināties savas domāšanas ierobežojumus.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai cilvēks vispār var domāt pilnīgi racionāli?

Pilnīgi — praktiski nē. Mūsu lēmumus vienmēr ietekmē emocijas, uzmanības ierobežojumi, laiks un informācijas nepilnība.

Kāpēc man šķiet, ka es rīkojos loģiski, bet pēc tam nožēloju?

Jo lēmums bieži tiek pieņemts automātiski (ieradumi, emocijas, impulss), bet prāts pēc tam sameklē loģisku pamatojumu, lai saglabātu “es esmu saprātīgs” sajūtu.

Vai intuīcija ir neracionāla?

Ne vienmēr. Intuīcija bieži balstās pieredzē un ātrā situācijas novērtēšanā. Risks parādās tad, ja situācija ir jauna, sarežģīta vai emocionāli uzlādēta.

Vai izglītība padara cilvēku objektīvāku?

Daļēji, bet ne automātiski. Izglītība palīdz analizēt, bet tā var arī padarīt cilvēku prasmīgāku savas pārliecības aizstāvēšanā, pat ja tā nav pareiza.

Kā ikdienā ātri "pārslēgties" uz racionālāku režīmu?

Uztaisi pauzi un uzdod sev vienu jautājumu, kas piespiedīs smadzenes izkāpt no ierastajām sliedēm. Tā vietā, lai meklētu apstiprinājumu savai taisnībai, pajautā: "Ja kāds man nepiekristu, kādi būtu viņa spēcīgākie argumenti?"

Ja gribi saprast dziļāk

Psiholoģijā šīs sistemātiskās domāšanas kļūdas ir rūpīgi pētītas. Tās sauc par kognitīvajām novirzēm — mentāliem “īsceļiem”, kas ietekmē mūsu spriedumus pat tad, kad domājam, ka esam objektīvi.

👉 Plašāku un detalizētu skaidrojumu par to, kas ir kognitīvās novirzes, kādas tās ir un kā tās ietekmē mūsu lēmumus, vari lasīt šajā rakstā:

Kognitīvās kļūdas (biases): kā mūsu smadzenes mūs apmāna

Ko no šī raksta ir vērts paņemt līdzi?

• Mēs visi domājam mazāk racionāli, nekā paši uzskatām.
• Tas nav vājums — tā darbojas smadzenes.
• Apzināšanās ir svarīgāka par pārliecību par savu objektivitāti.

Ja nākamreiz pieķer sevi domājam: “Es noteikti rīkojos loģiski” — iespējams, tas ir labs brīdis uzdot vēl vienu jautājumu.