Kognitīvās kļūdas/novirzes (Biases): Kā mūsu smadzenes mūs apmāna un ietekmē lēmumus, pat to neapzinoties?

 

 Katru dienu mēs pieņemam simtiem, pat tūkstošiem lēmumu – sākot no tā, ko vilkt mugurā, ko ēst brokastīs, līdz pat svarīgiem lēmumiem par karjeru, finansēm vai attiecībām. Mēs ticam, ka šos lēmumus pieņemam racionāli, balstoties uz faktiem, loģiku un rūpīgiem apsvērumiem. Bet ko jūs teiksiet, ka liela daļa mūsu lēmumu patiesībā tiek pieņemta automātiski, balstoties uz mentāliem "īsceļiem" un modeļiem, par kuriem mums nav ne jausmas? Ka mūsu pašu smadzenes mūs reizēm "apmāna", liekot saskatīt sakarības tur, kur to nav, vai ignorēt informāciju, kas neatbilst mūsu jau esošajiem uzskatiem?

Šī nav konspirācijas teorija vai kāda ezotēriska mācība. Tas ir zinātniski pētīts fenomens, ko dēvē par kognitīvajām novirzēm jeb kļūdām ("biases"). Tās ir sistemātiskas kļūdas mūsu domāšanā, kas liek mums novirzīties no objektīvas realitātes vai racionālas spriešanas. Mēs visi tās piedzīvojam, neatkarīgi no vecuma, izglītības vai inteliģences līmeņa. Tās ir daļa no tā, kā mūsu smadzenes darbojas, lai palīdzētu mums orientēties sarežģītajā pasaulē.

Sapratne par kognitīvajām novirzēm ir kā "lietošanas instrukcija" mūsu pašu prātam. Tā palīdz mums atmaskot "zemapziņas trikus", labāk izprast savu uzvedību, citu cilvēku rīcību un pasauli mums apkārt. Tā neatņem spēju domāt, bet dod instrumentus domāt efektīvāk un kritiskāk.

Šajā rakstā mēs iedziļināsimies kognitīvo noviržu pasaulē – sapratīsim, kas tās ir, kāpēc tās pastāv un kādi ir to biežākie veidi, ko mēs piedzīvojam ikdienā. Mēs aplūkosim, kā tās ietekmē mūsu lēmumus un kā, apzinoties šos domāšanas "lāčus", mēs varam kļūt apzinātāki un, iespējams, pat gudrāki savā dzīvē. Vai esi gatavs doties ceļojumā savas domāšanas labirintos?

Kas ir Kognitīvās novirzes?

Lai pilnībā izprastu, kā mūsu smadzenes mūs "apmāna", vispirms ir jāsaprot, kas tieši ir kognitīvās novirzes. Vienkāršoti runājot, kognitīvās novirzes ir sistemātiskas un paredzamas kļūdas mūsu domāšanā, kas rodas, kad mēs apstrādājam informāciju un pieņemam lēmumus. Tās nav nejaušas misēšanās vai reizes, kad vienkārši kaut ko aizmirstam; tās ir atkārtoti un specifiski domāšanas modeļi, kas novirzās no loģikas vai racionālas spriešanas.

Iedomājies, ka mūsu smadzenes ir kā ārkārtīgi jaudīgs, bet reizēm arī slinks dators. Tās ir pakļautas milzīgam informācijas apjomam no apkārtējās vides, un tām ir jāpieņem lēmumi zibens ātrumā. Lai to paveiktu, smadzenes attīstījušas tā sauktos heiristikas jeb mentālos īsceļus. Tie ir sava veida "īpašie noteikumi" vai ātri ceļi, kas palīdz mums ātri novērtēt situācijas un pieņemt lēmumus, neanalizējot katru sīkāko detaļu. Tas ir kā nokļūt no punkta A uz punktu B pa taisnāko ceļu, ignorējot visus apkārtnes skatus.

Lielākoties šie mentālie īsceļi darbojas efektīvi un palīdz mums ikdienā – tie ļauj mums braukt, sarunāties un pieņemt lēmumus bez liekas piepūles. Tomēr reizēm, šie paši īsceļi var novest mūs pie kļūdainiem secinājumiem vai neracionālas rīcības. Tieši šādās situācijās mēs saskaramies ar kognitīvajām novirzēm.

Svarīgi ir saprast, ka šīs novirzes nav apzināta vēlme pieņemt sliktu lēmumu vai izkropļot realitāti. Gluži pretēji, tās ir dziļi iesakņojušās mūsu zemapziņā un darbojas automātiski, bieži vien pat mums neapzinoties to klātbūtni un ietekmi. Tās ir universālas un ietekmē mūs visus, neatkarīgi no personības vai pieredzes.

Kāpēc mums rodas Kognitīvās novirzes? (Evolucionārais un praktiskais skaidrojums)

Mūsu smadzenes ir apbrīnojams orgāns, kas spēj veikt neticami sarežģītas darbības. Tomēr tām ir viens būtisks izaicinājums: tās katru sekundi saņem milzīgu informācijas apjomu, ko nepieciešams apstrādāt un, galvenais, izmantot, lai pieņemtu lēmumus. Padomājiet par to – redze, dzirde, tauste, smarža, garša, atmiņas, domas, emocijas... Tas viss veido nepārtrauktu datu plūsmu. Ja mēs mēģinātu apzināti analizēt katru informācijas gabaliņu, mēs pārslogotu savas smadzenes un, visticamāk, nespētu ātri reaģēt uz mainīgām situācijām.

Šeit talkā nāk evolūcija. Tūkstošiem gadu laikā cilvēka smadzenes ir attīstījušās, lai būtu efektīvas. Senos laikos, kad cilvēki saskārās ar tūlītējām briesmām (piemēram, plēsējs krūmos), nebija laika lēnai, racionālai analīzei. Bija nepieciešams ātri pieņemt lēmumu: bēgt, cīnīties vai slēpties. Tie, kas spēja ātri novērtēt situāciju un reaģēt, visticamāk, izdzīvoja un nodeva savus gēnus tālāk.

Tieši šajā kontekstā ir radušies un nostiprinājušies mentālie īsceļi jeb heiristikas. Tie ir veidi, kā smadzenes ietaupa enerģiju un laiku, piedāvājot ātru, bet ne vienmēr pilnīgi precīzu risinājumu. Iedomājies, ka tev ir jāizlemj, vai ceļš ir drošs. Tā vietā, lai mēģinātu aprēķināt katra koka zarā pakāpeniski pieaugošo risku, smadzenes vienkārši atpazīst "bīstamas vides" modeļus un signalizē par apdraudējumu. Lielākoties tas darbojas lieliski!

Kognitīvās novirzes ir šo mentālo īsceļu blakusprodukts. Tās rodas, jo:

• Mūsu smadzenēm patīk ātrums un efektivitāte: Tās meklē vienkāršākās pieejas, lai apstrādātu informāciju, pat ja tas nozīmē zināmu precizitātes zaudēšanu.
• Mēs strādājam ar nepilnīgu informāciju: Reti kad mums ir pieejama visa informācija, lai pieņemtu pilnīgi racionālu lēmumu. Novirzes palīdz aizpildīt šos "robus" un pieņemt lēmumus, pat ja trūkst datu.
• Emocijas spēlē lomu: Mūsu jūtas un emocijas ir cieši saistītas ar lēmumu pieņemšanas procesiem un var viegli "izkropļot" racionālu domāšanu.
• Mūsu ierobežotā apziņa: Mēs nespējam apzināti apstrādāt visu informāciju, kas nonāk mūsu smadzenēs. Liela daļa domāšanas notiek zemapziņas līmenī, un tieši tur kognitīvās novirzes izpaužas visspēcīgāk.

Tātad kognitīvās novirzes nav mūsu prāta "kļūda", bet drīzāk optimāla sistēma, kas radīta, lai mēs spētu ātri un efektīvi funkcionēt sarežģītā un mainīgā pasaulē, pat ja tas reizēm nozīmē, ka mūsu uztvere par realitāti nav 100% precīza.

Biežāk sastopamās Kognitīvās novirzes (ar piemēriem)

Kognitīvo noviržu ir simtiem, un katra no tām unikālā veidā ietekmē mūsu spriedumus. Tomēr ir dažas, kuras sastopam īpaši bieži un kuru ietekmi ir viegli pamanīt ikdienā. Iepazīsties ar tām:

 1. Apstiprinājuma novirze jeb apstiprinājuma kļūda (Confirmation Bias)

Šī, iespējams, ir viena no visspēcīgākajām un izplatītākajām novirzēm. Apstiprinājuma novirze ir tendence meklēt, interpretēt un atcerēties informāciju tādā veidā, kas apstiprina mūsu jau esošās pārliecības vai hipotēzes, vienlaikus ignorējot informāciju, kas tām pretrunā. Mūsu smadzenes ir ieprogrammētas meklēt apstiprinājumu tam, kam mēs jau ticam, jo tas rada komforta sajūtu un samazina kognitīvo disonansi (iekšējo konfliktu starp pārliecībām).

• Piemērs no dzīves: Iedomājies cilvēku, kurš ir pārliecināts, ka konkrēta vakcīna ir bīstama. Viņš aktīvi meklēs un lasīs tikai tādus rakstus un ziņas, kas apstiprina viņa bažas (piemēram, sociālajos tīklos atradīs domubiedru grupas, kas dalās ar līdzīgu viedokli), bet pilnībā ignorēs vai diskreditēs zinātniskus pētījumus un oficiālu medicīnisku informāciju, kas pierāda tās drošību un efektivitāti.
  
  

 2. Pieejamības heiristika (Availability Heuristic)

Pieejamības heiristika ir domāšanas īsceļš, kurā mēs spriežam par notikuma varbūtību vai biežumu, balstoties uz to, cik viegli līdzīgi piemēri nāk prātā. Ja kaut kas ir viegli "pieejams" mūsu atmiņā (jo tas ir nesens, spilgts vai emocionāli uzlādēts), mēs to pārvērtējam kā biežāku vai varbūtīgāku.

• Piemērs no dzīves: Pēc tam, kad ziņās atkārtoti tiek ziņots par retu, bet traģisku lidmašīnas katastrofu, daudzi cilvēki sāk baidīties lidot, lai gan statistiski lidmašīnas ir viens no drošākajiem transporta veidiem. Automašīnu avārijas notiek daudz biežāk un ir bīstamākas, bet tā kā tās nav tik sensacionālas ziņās, tās neiederas mūsu atmiņā tik spilgti, un mēs tās retāk uztveram kā draudu.
  
  

 3. Noenkurošanās efekts (Anchoring Bias)

Šī novirze liek mums pārmērīgi paļauties uz pirmo informācijas gabalu, ko mēs saņemam ("enkuru"), kad pieņemam lēmumu. Šis "enkurs" var ietekmēt mūsu turpmākos spriedumus, pat ja tas ir pilnīgi nejaušs vai nereāls.

• Piemērs no dzīves: Tu vēlies nopirkt jaunu auto un redzi sludinājumu, kurā auto tiek pārdots par 15 000 €. Pat ja auto ir vērts tikai 10 000 €, sākotnējā cena (15 000 €) kļūst par "enkuru", un tu varētu uzskatīt cenu 12 000 € par "labu piedāvājumu", lai gan sākotnēji tu par to maksātu ne vairāk par 10 000 €. Tirgotāji bieži izmanto šo novirzi, efektu.
  
  

 4. Kadrēšanas efekts (Framing Effect)

Kadrēšanas efekts attiecas uz to, ka mēs pieņemam dažādus secinājumus no vienas un tās pašas informācijas, atkarībā no tā, kā tā tiek pasniegta (iestrādāta noteiktā "kadrā", "rāmī"). Mūsu reakcija mainās atkarībā no tā, vai izvēle tiek pasniegta pozitīvā vai negatīvā gaismā.

• Piemērs no dzīves: Iedomājies, ka ārsts tev piedāvā divas ārstēšanas iespējas. Pirmā tiek aprakstīta kā tāda, kas "90% pacientu palīdz izdzīvot". Otrā – kā tāda, kurai "10% pacientu mirst". Lai gan abas frāzes apraksta vienu un to pašu statistisko rezultātu, lielākā daļa cilvēku izvēlēsies pirmo iespēju, jo tā ir "iepakota" pozitīvā veidā ("izdzīvot" vs. "mirst").
  
  

 5. Daninga-Krūgera efekts (Dunning-Kruger Effect)

Šī ir interesanta novirze, kas atklāj dīvainu saistību starp kompetenci un pašpārliecinātību. Daninga-Krūgera efekts ir tendence cilvēkiem ar zemu kompetenci kādā jomā pārvērtēt savas spējas, bet tiem, kuriem ir augsta kompetence, savas spējas nepietiekami novērtēt. Tas rodas, jo nekompetentiem cilvēkiem trūkst nepieciešamo prasmju, lai pat atpazītu savas kļūdas un izprastu savas nezināšanas apmēru.

• Piemērs no dzīves: Cilvēks, kurš tikko apguvis dažas frāzes jaunā valodā, var justies ļoti pārliecināts par savām spējām un uzskatīt sevi par tekošu valodu zinātāju. Savukārt pieredzējis valodnieks, kurš apzinās valodu sarežģītību un savu zināšanu robežas, var būt daudz pieticīgāks savā pašvērtējumā. Līdzīgi, interneta komentāros nereti sastopam cilvēkus, kas ir ļoti pārliecināti par savām zināšanām sarežģītās jomās, par kurām patiesībā zina ļoti maz.
  
  

 6. Halo efekts (Halo Effect)

Halo efekts ir tendence, ka mūsu kopējais pozitīvais (vai negatīvais) iespaids par personu ietekmē mūsu uztveri un spriedumus par viņu specifiskajām rakstura īpašībām. Ja mēs uztveram kādu kā "labu" vai "pievilcīgu", mēs automātiski sliecamies piedēvēt viņam arī citas pozitīvas īpašības, pat ja mums nav pierādījumu.

• Piemērs no dzīves: Darba intervijā pievilcīgs un harizmātisks kandidāts var atstāt labāku iespaidu uz intervētājiem, pat ja viņa kvalifikācija nav labāka par citiem. Tiek uzskatīts, ka, ja viņš ir "tāds labs runātājs", viņš droši vien ir arī "ļoti kompetents" un "uzticams", lai gan runas dotības tieši nenorāda uz kompetenci visās jomās.
  
  

Kā Kognitīvās novirzes ietekmē mūsu dzīvi?

Kognitīvās novirzes nav tikai teorētisks jēdziens no psiholoģijas mācību grāmatām. Tās ir dziļi iesakņojušās mūsu domāšanas procesos un atstāj būtisku ietekmi uz praktiski katru mūsu dzīves aspektu – sākot no personīgajiem lēmumiem un beidzot ar sabiedrības kopīgajiem uzskatiem.

 1. Lēmumu pieņemšana (personīgā, finansiālā, karjeras)

Mēs ticam, ka pieņemam racionālus lēmumus par savām finansēm, karjeru vai veselību. Taču kognitīvās novirzes bieži vien mūs virza pa ceļiem, kas nav visizdevīgākie vai loģiskākie:

• Finanses: Piemēram, fiksēšanās novirze var likt mums pārmaksāt par produktu, ja sākotnēji redzam augstu cenu. Vai apstiprinājuma novirze var veicināt pārliecību par "ātrās peļņas" shēmām, jo mēs aktīvi meklējam tikai to informāciju, kas atbalsta mūsu cerības.
• Karjera: Pieņemot lēmumus par darba maiņu, mēs varam pārāk paļauties uz vienu spilgtu ieteikumu (pieejamības heiristika) vai ignorēt brīdinājuma signālus par jaunu darba vietu, ja mums jau ir izveidojies pozitīvs priekšstats (apstiprinājuma novirze).
• Veselība: Cilvēki var izvēlēties neefektīvas ārstēšanas metodes, ja tās tiek pasniegtas emocionāli pārliecinošā veidā (kadrēšanas ietekme), ignorējot zinātniskus pierādījumus.
  
  

 2. Sociālās mijiedarbības un attiecības

Mūsu novirzes ietekmē to, kā mēs uztveram citus cilvēkus, veidojam draudzības un attiecības, kā arī risinām konfliktus:

• Pirmais iespaids: Halo efekts nozīmē, ka pirmais iespaids par cilvēku var krasi ietekmēt visas turpmākās attiecības. Ja kāds sākotnēji šķiet pievilcīgs, mēs varam automātiski piedēvēt viņam citas pozitīvas īpašības, pat ja viņš nav īpaši labsirdīgs vai godīgs.
• Konflikti: Apstiprinājuma novirze bieži vien uztur konfliktus, jo katra puse meklē un atrod pierādījumus, kas apstiprina savu taisnību, un ignorē pretinieka argumentus. Tas apgrūtina kompromisu rašanu.
• Stereotipi un aizspriedumi: Daudzi aizspriedumi balstās uz kognitīvajām novirzēm. Mēs varam vispārināt negatīvu pieredzi ar vienu cilvēku uz visu grupu (pieejamības heiristika) vai meklēt informāciju, kas apstiprina mūsu jau esošos stereotipus.
  
  

 3. Ziņu un informācijas uztvere

Mūsdienu informācijas pārpilnības laikmetā kognitīvās novirzes ir īpaši bīstamas, veidojot mūsos kropļotu pasaules ainu:

• "Informācijas burbuļi" un "atbalss kameras": pateicoties sociālajiem medijiem un personalizētajiem algoritmiem, mēs nonākam vidē, kurā mums tiek piedāvāta informācija, kas apstiprina mūsu esošos uzskatus (apstiprinājuma novirze). Tas veido "burbuļus", kas pasargā mūs no atšķirīgiem viedokļiem un traucē objektīvi izvērtēt situāciju.
• Dezinformācija un viltus ziņas: Kognitīvās novirzes padara mūs viegli ievainojamus pret dezinformāciju. Ja ziņa saskan ar mūsu priekšstatiem, mēs to labprātāk pieņemam par patiesību, pat ja tā nav pārbaudīta vai ir pretrunīga.
  
  

 4. Pašnovērtējums un izaugsme

Pat tas, kā mēs vērtējam sevi un savas spējas, var tikt ietekmēts:

• Daninga-Krūgera efekts spilgti parāda, ka pašpārliecinātība ne vienmēr ir proporcionāla reālajām zināšanām. Tas var traucēt mācīties un attīstīties, jo mēs nepamanām savas vājās puses vai uzskatām, ka jau visu zinām.
• Pārmērīga ticība savām spējām (optimisma novirze) var novest pie pārgalvīgiem lēmumiem, savukārt paškritiskums (ja tas ir pārāk liels) var kavēt potenciāla realizēšanu.

Apzinoties šīs novirzes, mēs sākam redzēt pasauli citādāk – ne tikai to, ko mēs domājam, bet arī to, KĀ mēs domājam. Tas ir pirmais solis, lai mūs "apmānītu" mazāk.

Vai mēs varam pārvarēt Kognitīvās novirzes? (Apzināšanās un stratēģijas)

Pēc visa iepriekš minētā varētu šķist, ka esam nolemti savu smadzeņu "apmāniem" un neracionāliem lēmumiem. Tomēr tā nav! Kamēr kognitīvās novirzes ir dziļi iesakņojušās mūsu domāšanas procesos un pilnībā no tām atbrīvoties ir gandrīz neiespējami, mēs varam ievērojami mazināt to ietekmi. Pats svarīgākais instruments cīņā ar novirzēm ir apzināšanās.

Lūk, stratēģijas, kas var palīdzēt tev kļūt par apzinātāku lēmumu pieņēmēju:

 1. Apzināšanās ir pirmais solis
 Vienkārši zināt par kognitīvo noviržu pastāvēšanu un to, kā tās darbojas, jau ir liels solis uz priekšu. Kad tu zini par apstiprinājuma novirzi, tu varēsi pieķert sevi pie domas: "Vai es tagad meklēju tikai to, kas apstiprina manu viedokli?" Apzinoties šīs tendences, tu vari apzināti tām pretoties.

 2. Palēnini domāšanu un pieņemšanas procesu
 Daudzas novirzes pastiprinās, kad mēs esam steigā vai zem spiediena. Mūsu smadzenes automātiski pāriet uz ātro heiristikas režīmu.

• Pauze: Pirms pieņemt svarīgu lēmumu, paņem pauzi. Izelpo, atvienojies no situācijas uz brīdi.
• Atdzesē emocijas: Emocijas var "izkropļot" mūsu spriedumus. Ja jūties dusmīgs, satraukts vai pārāk eiforisks, atliec lēmuma pieņemšanu uz vēlāku laiku, kad būsi mierīgākā stāvoklī.

 3. Apsver alternatīvas un meklē atšķirīgus viedokļus
 Lai izvairītos no apstiprinājuma novirzes vai fiksēšanās uz vienu ideju, apzināti meklē citus skatu punktus:

• Apzināti meklē pretrunīgu informāciju: Ja esi par kaut ko pārliecināts, mēģini atrast argumentus, kas apgāž tavu viedokli. Tas ir neērti, bet var atklāt jaunas perspektīvas.
• Konsultējies ar cilvēkiem ar atšķirīgiem uzskatiem: Iesaisties diskusijās ar tiem, kuriem ir atšķirīga pieredze vai viedoklis. Tas paplašinās tavu redzesloku un var atklāt novirzes tavā domāšanā.
• Izmanto "advocatus diaboli" principu: Apzināti ieņem pretēju pozīciju savam viedoklim, lai pamatotu "pretējo" pusi. Tas palīdzēs saskatīt argumentus, ko iepriekš esi ignorējis.

 4. Izmanto struktūru un datu analīzi
Sarežģītās situācijās vai lielu lēmumu pieņemšanā, paļaušanās tikai uz intuīciju var būt riskanta.

• Veido plusu un mīnusu sarakstus: Pieraksti visus lēmuma aspektus – ieguvumus un zaudējumus. Tas palīdzēs objektivizēt situāciju.
• Izmanto skaitļus un statistiku: Tā vietā, lai paļautos uz spilgtiem stāstiem (pieejamības heiristika), meklē faktus un datus. Piemēram, ja tevi biedē lidošana, apskati lidmašīnu drošības statistiku.
• Izveido lēmumu pieņemšanas kritērijus: Pirms sāc izvērtēt iespējas, nosaki, kas tev ir svarīgākais un kādus kritērijus izmantosi izvēles veikšanai.

 5. Refleksija un pašpārliecinātības pārbaude

• Analizē savus iepriekšējos lēmumus: Pēc tam, kad esi pieņēmis lēmumu, regulāri analizē, kāpēc tu to izdarīji un kādi faktori (iespējams, novirzes) ietekmēja tavu izvēli. Ko tu varēji darīt citādāk?
• Apšaubi savu pārliecinātību: Ja esi absolūti pārliecināts par kaut ko (īpaši, ja tev trūkst pieredzes attiecīgajā jomā – Daninga-Krūgera efekts), tas varētu būt signāls par to, ka esi novirzes ietekmē. Mēģini apzināti apšaubīt savas pārliecības.

Apzinoties un pielietojot šīs stratēģijas, mēs kļūstam par aktīviem savu domāšanas procesu vadītājiem, nevis pasīviem kognitīvo noviržu upuriem. Tas nenozīmē, ka katrs lēmums būs perfekts, taču tas dos mums lielāku kontroli un ļaus pieņemt pārdomātākus un efektīvākus lēmumus.

Saistība ar Zemapziņu

Mūsu apziņa ir tikai aisberga redzamā daļa, savukārt zemapziņa ir milzīga, bieži vien neizdibināma pasaule, kas slēpj daudz vairāk, nekā mēs spējam aptvert. Kognitīvās novirzes ir spilgts piemērs tam, kā zemapziņa nepārtraukti ietekmē mūsu apzināto domāšanu, lēmumus un uzvedību, mums to pat neapzinoties.

Atceries, ka kognitīvās novirzes darbojas automātiski un bez lielas apzinātas piepūles. Tās nav lēmumi, ko mēs apzināti pieņemam. Tās ir drīzāk iedzimtas programmas vai adaptīvi mentālie īsceļi, kas ir ieprogrammēti mūsu smadzenēs un tiek aktivizēti zemapziņas līmenī, lai ātri apstrādātu informāciju un pieņemtu lēmumus. Tās ir daļa no "ātrās domāšanas" sistēmas, ko Nobela prēmijas laureāts Daniels Kānemans (Daniel Kahneman) aprakstījis kā "1. sistēmu" – intuitīvu, automātisku un emocionālu, pretstatā "2. sistēmai", kas ir lēna, apzināta un racionāla.

Zemapziņa uzglabā milzīgu informācijas apjomu – pieredzi, atmiņas, pārliecības, emocijas, iespaidus. Kad saskaramies ar jaunu situāciju, zemapziņa zibenīgi atrod atbilstošus modeļus un iepriekšējo pieredzi, un kognitīvās novirzes ir veids, kā šī informācija tiek filtrēta un pasniegta apziņai. Tāpēc mēs varam reaģēt uz situācijām, pirms vēl esam apzināti sapratuši, kāpēc mēs tā reaģējam. Piemēram, pieejamības heiristika ir spilgts zemapziņas darba apliecinājums – mūsu prāts automātiski "izceļ" spilgtākos un vieglāk pieejamos atmiņu fragmentus, liekot mums uzskatīt tos par reprezentatīvākiem vai biežākiem, nekā tie patiesībā ir.

Izpratne par kognitīvajām novirzēm palīdz mums ielūkoties šajā zemapziņas darbā. Tā parāda, ka daudzas mūsu "intuīcijas" vai "sajūtas" patiesībā ir šo noviržu produkts. Apzinoties to, mēs varam veidot stiprāku saikni starp savu apzināto un zemapziņas prātu, ļaujot apziņai "korektēt" un "filtrēt" zemapziņas dotos "īsccceļus", lai pieņemtu pārdomātākus lēmumus. Tas ir kā apgaismot tumšāko prāta stūri, atklājot slēptos mehānismus, kas ietekmē mūsu domas un rīcību.

_______________
Mūsu ceļojums pa kognitīvo noviržu pasauli ir atklājis, ka cilvēka prāts ir daudz sarežģītāks un reizēm "viltīgāks", nekā mēs varētu iedomāties. Mēs esam sapratuši, ka kognitīvās novirzes nav domāšanas defekts, bet gan evolūcijas gaitā radušies efektīvi mentālie īsceļi, kas palīdz mums ātri orientēties un pieņemt lēmumus informācijas pārpilnā pasaulē. Tās ir dziļi iesakņojušās mūsu zemapziņā, nepārtraukti ietekmējot mūsu uztveri, spriedumus un rīcību.

Tomēr šī atklāsme nav iemesls izmisumam, bet gan jaunas apziņas sākums. Apzinoties, ka mūsos visos ir šīs novirzes – vai tā būtu tendence apstiprināt savus uzskatus, pārvērtēt spilgtas atmiņas vai ļauties pirmā iespaida spēkam –, mēs iegūstam spēku. Mēs vairs neesam pasīvi savu automātisko domāšanas procesu upuri.

Pats svarīgākais šajā procesā ir vērība un kritiskā domāšana. Iemācoties apšaubīt savus pieņēmumus, meklēt atšķirīgus viedokļus un palēnināt lēmumu pieņemšanas procesu, mēs varam mazināt noviržu ietekmi un pieņemt pārdomātākus, racionālākus un efektīvākus lēmumus gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē. Tas palīdz mums izvairīties no nevajadzīgām kļūdām, labāk saprast citus cilvēkus un daudz precīzāk orientēties mūsdienu sarežģītajā informācijas vidē.

Atcerieties, ka mūsu prāts ir neizsmeļama Visuma daļa. Jo vairāk mēs to iepazīstam, jo labāk mēs spējam to vadīt un izmantot tā patieso potenciālu. Iemācoties atpazīt kognitīvās novirzes, mēs ne tikai kļūstam gudrāki, bet arī brīvāki – brīvi no zemapziņas slazdiem, kas varētu mūs virzīt prom no mūsu patiesajiem mērķiem.

Tāpēc nākamreiz, kad pieņemsi lēmumu vai sastapsies ar jaunu informāciju, apstājies uz brīdi un pavaicā sev: "Vai mana smadzenes mani tagad nemāna? Vai es apzināti apsveru visus aspektus?" Šis vienkāršais jautājums var mainīt tavu domāšanu un visu tavu pasauli.