Naudas psiholoģija: Kā domas un emocijas ietekmē jūsu finanses

Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc pieņemat tieši tādus finanšu lēmumus? Kāpēc dažreiz ir grūti pieturēties pie budžeta vai kāpēc mūs pārņem neizskaidrojama vēlme iegādāties kādu konkrētu lietu? Atbilde slēpjas naudas psiholoģijā – jomā, kas pēta, kā mūsu domas, emocijas un uzvedība ietekmē mūsu attiecības ar naudu.

Naudas psiholoģija nav tikai par finanšu pratību, matemātiku vai ieguldījumu stratēģijām. Tā iedziļinās dziļāk – mūsu zemapziņas uzskatos par bagātību, bailēs no zaudējumiem, priekā par pirkumiem un citās emocijās, kas virza mūsu finanšu lēmumus. Izpratne par šiem psiholoģiskajiem faktoriem ir ārkārtīgi svarīga, jo tieši tie bieži vien nosaka, vai mēs sasniegsim savus finanšu mērķus vai turpināsim pieļaut kļūdas, kas mūs attālina no finansiālās labklājības.

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Padomājiet par to – cik reizes esat iegādājies kaut ko impulsīvi, vēlāk to nožēlojot? Cik reizes esat baidījies ieguldīt naudu, lai gan tas varētu būt izdevīgi ilgtermiņā? Šie un daudzi citi piemēri liecina par to, ka mūsu emocijas un psiholoģiskie aizspriedumi bieži vien ir spēcīgāki par racionāliem aprēķiniem.

Šajā bloga rakstā mēs iedziļināsimies galvenajos naudas psiholoģijas aspektos: mūsu uzskatos par naudu, emociju ietekmē uz finanšu lēmumiem, kognitīvajos aizspriedumos un sociālajā ietekmē. Mēs aplūkosim reālus piemērus un sniegsim praktiskus padomus lai palīdzētu jums labāk saprast savas attiecības ar naudu un veidot veselīgākus finanšu paradumus.

Mūsu attieksme pret naudu lielā mērā ir sakņota mūsu zemapziņā, un to ietekmē tā sauktie "naudas scenāriji" (money scripts). Tie ir dziļi iesakņojušies uzskati un pārliecības par naudu, kas bieži vien veidojas jau bērnībā, vērojot ģimenes attieksmi pret finansēm, dzirdot komentārus par bagātību un nabadzību, kā arī piedzīvojot dažādas finansiālas situācijas. Šie scenāriji darbojas kā neredzami filtri, caur kuriem mēs uztveram un interpretējam visu, kas saistīts ar naudu, un tie būtiski ietekmē mūsu finanšu lēmumus.

Daži tipiski naudas scenāriji:

"Nauda ir ļaunums": Šis uzskats var rasties ģimenēs, kur nauda ir bijusi strīdu un konfliktu avots, vai arī sabiedrībā, kur bagātība tiek saistīta ar korupciju un negodīgumu. Cilvēki ar šādu scenāriju var izvairīties no bagātības vai pat just vainas apziņu, ja viņiem ir vairāk naudas. Šis uzskats var izpausties arī kā pastāvīga sūdzēšanās par naudas trūkumu, pat ja cilvēks pats neapzināti rīkojas tā, lai šo trūkumu uzturētu. 

Piemērs: Iedomāsimies Jāni, kurš bieži vien atkārto, ka "nauda ir visa ļaunuma sakne" un ka "bagāti cilvēki ir alkatīgi". Kad Jānim tiek piedāvāts paaugstinājums darbā ar lielāku atalgojumu, viņš atsakās, pamatojot to ar bažām par "lielāku atbildību un stresu". Tomēr pēc tam Jānis bieži sūdzas par to, ka "viss ir tik dārgs", ka viņam "nekad nav pietiekami daudz naudas" un ka viņš "nevar atļauties neko no tā, ko vēlas". Viņš nonāk apburtā lokā – viņa uzskats par naudu kā ļaunumu liek viņam izvairīties no iespējām uzlabot savu finansiālo stāvokli, bet pēc tam viņš pats cieš no šī stāvokļa sekām un atkal vaino "naudu" par savām problēmām. Šajā gadījumā Jāņa uzskats par naudu kā ļaunumu ir pretrunā ar viņa vēlmi pēc finansiālas labklājības, radot pastāvīgu diskomfortu un neapmierinātību.

"Man nekad nebūs pietiekami daudz naudas": Šis scenārijs var veidoties ģimenēs, kur pastāvīgi ir bijis finansiāls trūkums, kur bieži dzirdēti teicieni "mēs to nevaram atļauties", "naudas nekad nav pietiekami" vai kur bērni ir bijuši liecinieki vecāku strīdiem par finansēm. Cilvēki ar šādu pārliecību var just pastāvīgu trauksmi par naudu, pat ja viņu finansiālais stāvoklis objektīvi ir stabils. Viņi var dzīvot pastāvīgās bailēs no nabadzības, pat ja viņiem ir darbs un regulāri ienākumi. Šis uzskats var radīt apburto loku, kurā cilvēks pastāvīgi uztraucas par naudu, kas savukārt ietekmē viņa lēmumus un rīcību, tādējādi vēl vairāk pastiprinot sākotnējo pārliecību.

Piemērs: Iepazīstieties ar Annu. Anna ir augusi ģimenē, kur nauda vienmēr ir bijusi "trūkstošais elements". Viņa atceras, kā vecāki pastāvīgi uztraucās par rēķiniem, kā viņai pašai bērnībā nevarēja atļauties daudzas lietas, kādas bija citiem bērniem. Šī pieredze ir dziļi iespiedusies Annas zemapziņā, radot pārliecību "man nekad nebūs pietiekami daudz naudas". Tagad Anna ir pieaugusi, viņai ir labs darbs un stabili ienākumi. Tomēr viņa joprojām pastāvīgi uztraucas par naudu. Katru mēnesi, kad pienāk rēķini, viņu pārņem panika, pat ja viņa zina, ka viņai ir pietiekami daudz naudas to apmaksai. Viņa pastāvīgi seko līdzi saviem tēriņiem, pat vismazākajiem, un jūtas vainīga par katru "lieku" pirkumu. Anna pat atliek naudu "melnām dienām", bet pat tad viņa nejūtas droši, jo viņai vienmēr šķiet, ka "var notikt kaut kas slikts un es palikšu bez naudas". Šis pastāvīgais stress un trauksme ietekmē Annas miegu, attiecības ar citiem cilvēkiem un pat viņas darba spējas. Viņa nonāk apburtā lokā: viņas pārliecība "man nekad nebūs pietiekami daudz naudas" rada pastāvīgu trauksmi, kas savukārt liek viņai rīkoties ļoti piesardzīgi un pat ierobežojoši finanšu jomā, tādējādi vēl vairāk pastiprinot sākotnējo pārliecību. Patiesībā Anna varētu atļauties daudz vairāk, bet viņas iekšējās bailes un pārliecība par naudas trūkumu neļauj viņai izbaudīt savu smago darbu augļus un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Ja Annai nebūtu labi apmaksāts darbs, viņas iekšējā pasaule pārvērstos par nemitīgu baiļu un nedrošības jūru. Viņu nepārtraukti vajātu doma, ka naudas vienmēr būs par maz – par maz, lai samaksātu rēķinus, par maz, lai iegādātos pat pašas nepieciešamākās lietas, par maz, lai vienkārši justos droši par savu nākotni. Katrs neplānots izdevums, pat vismazākais, piemēram, negaidīti saplīsusi kurpe vai nepieciešamība nomainīt sabojājušos sadzīves tehnikas ierīci, izraisītu panisku šausmu un bezcerības sajūtu. Viņa justu, ka ir iesprostota lamatās, no kurām nav izejas. Iespējas viņas acīs kļūtu arvien ierobežotākas, un viņai nāktos pastāvīgi atteikties no lietām, kas citiem šķiet pašsaprotamas – no hobijiem, kas agrāk sniedza prieku, no sapņiem par ceļojumiem, no kultūras pasākumiem, kas bagātinātu viņas garīgo pasauli, un pat no veselīga uztura vai nepieciešamām medicīniskām procedūrām, kas ilgtermiņā varētu ietekmēt viņas veselību. Katrs šāds atteikums tikai vēl vairāk nostiprinātu viņas pārliecību, ka viņai nekad nebūs pietiekami daudz naudas. Salīdzināšanās ar citiem, kuriem, pēc viņas domām, klājas labāk, kļūtu par sāpīgu ikdienas rituālu. Sociālie tīkli, kas pilni ar fotogrāfijām no grezniem atvaļinājumiem un dārgām lietām, kļūtu par pastāvīgu atgādinājumu par to, ko viņa "nevar atļauties". Šī salīdzināšanās vairotu skumjas, zemu pašvērtējumu un pārliecību par savu nespēju kontrolēt savu finansiālo situāciju. Viņa justos izolēta un nesaprasta, jo daudzi apkārtējie, iespējams, nespētu pilnībā aptvert viņas finansiālās grūtības un to emocionālo ietekmi. Pastāvīgais stress par naudas trūkumu sāktu atstāt iespaidu arī uz viņas fizisko un garīgo veselību. Bezmiegs, galvassāpes, gremošanas problēmas, pastiprināta trauksme vai pat depresija – tās varētu kļūt par viņas ikdienas pavadoņiem. Lepnums vai kauns, kas bieži vien pavada finansiālas grūtības, varētu atturēt Annu no palīdzības lūgšanas. Viņa varētu justies vainīga vai nespējīga, ja viņai būtu jāpieņem finansiāla palīdzība no ģimenes, draugiem vai valsts, tādējādi vēl vairāk padziļinot savu izolētību un bezcerības sajūtu.

"Bagāti cilvēki ir alkatīgi un ļauni": Šis uzskats var rasties gan apzināti, balstoties uz personīgu pieredzi vai sabiedrībā valdošiem stereotipiem, gan zemapziņā, iesakņojoties bērnības pieredzē un ģimenes attieksmē pret naudu. Cilvēki ar šādu scenāriju var izvairīties no bagātības, baidoties tikt nosodītiem, kļūt par tādiem pašiem kā viņu negatīvie tēli vai pat zaudēt savu identitāti un vērtības. Šis uzskats var radīt iekšēju konfliktu – no vienas puses, cilvēks var vēlēties finansiālu stabilitāti un labklājību, bet no otras puses, viņš baidās kļūt par "vienu no viņiem" – alkatīgu un ļaunu bagātnieku.

Piemērs: Iepazīstieties ar Māri. Māris ir audzis strādnieku ģimenē, kur bieži dzirdēti nosodoši komentāri par bagātajiem. Viņa vecāki apzināti pauda uzskatu, ka visi bagātie ir alkatīgi un ka viņi ir ieguvuši savu bagātību uz citu cilvēku rēķina. Māris atceras, kā viņa tēvs reiz teica: "Bagāts kļūst tikai tas, kurš citus apzog." Šie vārdi, kas bieži tika atkārtoti ģimenes lokā, ir dziļi iespiedušies Māra zemapziņā, radot viņā automātisku, gandrīz refleksīvu pārliecību "bagāti cilvēki ir alkatīgi un ļauni". Tagad Māris ir pieaudzis un strādā labi apmaksātā darbā. Apzināti Māris varētu piekrist apgalvojumam, ka "ne visi bagātie ir ļauni" un ka ir arī godīgi un labdarīgi bagāti cilvēki. Viņš pat varētu minēt kādus piemērus. Tomēr, neskatoties uz šo apzināto atziņu, viņa zemapziņā joprojām ir spēcīgi iesakņojies negatīvais priekšstats par bagātību. Kad Mārim rodas iespēja ieguldīt naudu, lai veidotu uzkrājumus un nodrošinātu sev finansiālu neatkarību nākotnē, viņš neapzināti izvairās no šīs iespējas. Viņš var apzināti pamatot savu izvairīšanos ar racionāliem argumentiem, piemēram, "es nezinu, kā ieguldīt", "tas ir pārāk riskanti" vai "man nav pietiekami daudz naudas". Tomēr patiesībā šo lēmumu pamatā ir viņa zemapziņā mītošās bailes kļūt par tādu pašu kā tie bagātnieki, kurus viņš vienmēr ir nosodījis. Viņš neapzināti baidās, ka, iegūstot vairāk naudas, viņš zaudēs savu identitāti un kļūs alkatīgs un ļauns. Šīs zemapziņas bailes viņu attur no finanšu izaugsmes. Viņš var pat neapzināti izvairīties no iespējām nopelnīt vairāk, jo baidās no tā, ko tas nozīmētu viņa iekšējai, zemapziņas pārliecībai. Piemēram, ja viņam tiktu piedāvāts darbs ar lielāku atalgojumu, kas saistīts ar lielāku atbildību un varbūt pat ar vadības pienākumiem, Māris varētu apzināti atteikties, atrodot dažādus attaisnojumus, bet patiesais iemesls būtu viņa zemapziņas bailes "kļūt par vienu no tiem bagātajiem, kas izmanto citus". Tādējādi gan Māra apzinātie, gan zemapziņas uzskati par bagātajiem kā alkatīgiem un ļauniem cilvēkiem ietekmē viņa finanšu lēmumus un ierobežo viņa iespējas sasniegt finansiālu labklājību.

"Nauda ir laimes atslēga": Šis uzskats var veidoties sabiedrībā, kas akcentē materiālo labklājību, kur plašsaziņas līdzekļos tiek reklamēts patēriņa dzīvesveids un kur cilvēku vērtība bieži tiek mērīta pēc viņu materiālā stāvokļa. Cilvēki ar šādu pārliecību var apzināti ticēt, ka nauda atrisinās visas viņu problēmas un nodrošinās ilgstošu laimi. Šis uzskats var iesakņoties arī zemapziņā, ja bērnībā cilvēks ir vērojis, kā viņa vecāki vai citi apkārtējie cilvēki uzskata materiālās lietas par panākumu un laimes simbolu. Šāds uzskats var radīt pastāvīgu tieksmi pēc materiāliem labumiem, cerot, ka tie sniegs ilgi meklēto laimi.

Piemērs: Iepazīstieties ar Līgu. Līga ir augusi vidē, kur liels uzsvars tika likts uz materiālajiem sasniegumiem. Viņa atceras, kā bērnībā tika apbrīnoti tie, kuriem bija "visjaunākais telefons", "stilīgākās drēbes" vai "lielāka māja". Šī pieredze ir dziļi iespiedusies Līgas zemapziņā, radot pārliecību, ka "nauda ir laimes atslēga". Apzināti Līga varētu teikt, ka laime nav tikai naudā, bet dziļi iekšienē viņa joprojām tic, ka materiālās lietas viņu padarīs laimīgāku. Tagad Līga strādā labi apmaksātā darbā un var atļauties daudz ko. Tomēr viņa nekad nejūtas pilnībā apmierināta. Katru reizi, kad iznāk jauns telefona modelis, jauna automašīna vai jauna modes kolekcija, Līga jūt neatvairāmu vēlmi to iegādāties. Viņa apzināti sevi pārliecina, ka "šī lieta man patiešām ir vajadzīga" vai ka "es to esmu pelnījusi". Tomēr patiesībā šo pirkumu pamatā ir viņas zemapziņā mītošā pārliecība, ka šī jaunā lieta viņai beidzot sniegs ilgi meklēto laimi. Pēc katra pirkuma Līga uz brīdi jūtas pacilāta, bet šī sajūta ātri izgaist. Viņa atkal sāk just iekšēju tukšumu un atkal sāk kārot pēc nākamās lietas. Šis ir apburtais loks – Līgas zemapziņas pārliecība "nauda ir laimes atslēga" liek viņai pastāvīgi iegādāties jaunas lietas, cerot uz laimi, bet šī laime izrādās īslaicīga, un viņa atkal sāk meklēt nākamo "laimes avotu" materiālajā pasaulē. Apzināti Līga varētu pat saprast, ka materiālās lietas nesniedz ilgstošu laimi, bet viņas zemapziņas pārliecība ir tik spēcīga, ka viņa turpina šo neapmierinātības pilno ciklu. Piemēram, viņa varētu apzināti lasīt grāmatas par minimālismu vai klausīties podkāstus par garīgo attīstību, bet, ieraugot reklāmu par jaunu, kārdinošu produktu, viņas zemapziņas vēlme pēc materiālās laimes atkal ņem virsroku.

Ja Līgai nebūtu labi apmaksāts darbs, viņas pārliecība "Nauda ir laimes atslēga" pārvērstos par pastāvīgu iekšēju cīņu. Tā vietā, lai baudītu iepirkšanās priekus, viņu nomāktu nepārtraukta frustrācija un skumjas par to, ka viņai trūkst līdzekļu, lai iegādātos to, ko viņa dziļi sirdī uzskata par laimes avotu. Viņas dienas pavadītu pastāvīgās domās par to, ko viņa "nevar atļauties", un skaudībā pret tiem, kuriem ir vairāk. Šī skaudība varētu izpausties gan kā iekšējs rūgtums, gan kā tieša salīdzināšanās ar citiem sociālajos tīklos, kur tiek demonstrēts grezns dzīvesveids. Pat ar ierobežotiem līdzekļiem Līga tomēr varētu pakļauties impulsīviem pirkumiem, cerot uz īslaicīgu prieka uzplūdu. Tie būtu mazāki un lētāki pirkumi, varbūt kāds jauns lūpu krāsas tonis vai rotaslieta, kas ātri zaudētu savu pievilcību, atstājot vienīgi vainas apziņu un vēl lielāku neapmierinātību par savu finansiālo stāvokli. Šie īslaicīgie prieka mirkļi tikai pastiprinātu viņas pārliecību, ka nauda tomēr ir kaut kas svarīgs laimei, tādējādi radot apburto loku. Vēl sliktākā scenārijā Līga varētu iekļūt parādos. Kredītkartes un ātrie kredīti varētu šķist kā izeja no neapmierinātības, kā iespēja beidzot iegādāties kāroto, bet patiesībā tie tikai padziļinātu viņas finansiālās grūtības un radītu vēl lielāku stresu un nemieru. Izmisumā Līga varētu pat pievērsties loterijām, azartspēlēm vai citām šaubīgām iespējām ātri tikt pie naudas, tādējādi vēl vairāk nostiprinot savu pārliecību, ka tieši nauda ir atslēga uz laimi, un novēršot uzmanību no reāliem un ilgtspējīgiem veidiem, kā uzlabot savu finansiālo stāvokli un dzīves kvalitāti kopumā. Šī pastāvīgā nespēja sasniegt to, ko viņa uzskata par laimi – proti, materiālo labklājību – varētu graut viņas pašvērtējumu, liekot justies kā neveiksminiecei un atņemot motivāciju meklēt labāku darbu vai attīstīt savas prasmes. Viņa varētu justies iesprostota šajā situācijā, nespējot atrast izeju.

Šādā situācijā ir ļoti svarīgi saprast un pieņemt, ka pārliecība "Nauda ir laimes atslēga" ir maldīga. Patiesā laime nav atkarīga no materiālajiem labumiem, un ir daudz citu, daudz nozīmīgāku lietu, kas var sniegt patiesu gandarījumu un piepildījumu. Tās ir attiecības ar cilvēkiem, personīgā izaugsme, palīdzēšana citiem, piedzīvojumi un pieredzes. Šie aspekti sniedz daudz ilgstošāku un dziļāku laimes sajūtu nekā jebkura materiāla lieta. Ja cilvēks ar šādu pārliecību nonāk finansiālās grūtībās, ir ļoti svarīgi meklēt palīdzību pie psihologa vai finanšu konsultanta, lai apzinātos un pārvarētu šo maldīgo pārliecību un atrastu veselīgākus un ilgtspējīgākus veidus, kā sasniegt gan finansiālo stabilitāti, gan iekšējo mieru un laimi.

Kā šie uzskati ietekmē mūsu lēmumus?

• Tēriņi: Tie var mudināt mūs tērēt naudu impulsīvi vai, gluži pretēji, būt pārmērīgi taupīgiem.
• Iekrājumi: Tie var ietekmēt mūsu spēju veidot uzkrājumus un plānot nākotni.
• Ieguldījumi: Tie var atturēt mūs no ieguldīšanas vai mudināt uzņemties pārāk lielu risku.
• Attiecības ar naudu: Tie var radīt negatīvas emocijas, piemēram, trauksmi, vainas apziņu vai kaunu saistībā ar naudu.

Kā atpazīt un mainīt savus naudas scenārijus?

1. Pašanalīze:

Šajā posmā ir svarīgi iedziļināties savā pagātnē un atcerēties ne tikai konkrētus notikumus, bet arī emocijas un sajūtas, kas saistītas ar naudu. Mēģiniet atcerēties, kādi bija jūsu vecāku vai vecvecāku uzskati par naudu, kā viņi to pelnīja, tērēja un uzkrāja. Vai ģimenē valdīja pārticība vai trūkums? Vai par naudu tika runāts atklāti vai tā bija tabu tēma? Vai nauda tika uzskatīta par labu vai ļaunu?

Papildus ģimenes attieksmei pret naudu, padomājiet arī par citiem faktoriem, kas varēja ietekmēt jūsu naudas scenāriju veidošanos. Piemēram, vai jūs bērnībā esat piedzīvojis kādus finansiālus satricinājumus ģimenē, piemēram, darba zaudēšanu vai bankrotu? Vai esat dzirdējis sabiedrībā valdošus stereotipus par bagātiem vai nabagiem cilvēkiem? Kāda bija jūsu pirmā pieredze ar naudu – kā jūs to nopelnījāt, tērējāt vai uzkrājāt?

Uzdodiet sev šādus jautājumus:

   Kādus komentārus par naudu es bieži dzirdēju bērnībā? (Piemēram, "Nauda kokos neaug", "Bagātie ir alkatīgi", "Mēs nevaram to atļauties")

   Kā mani vecāki rīkojās ar savām finansēm? (Piemēram, taupīja katru santīmu, tērēja bezrūpīgi, vienmēr uztraucās par naudu)

   Kādas emocijas manī izraisīja sarunas par naudu ģimenē? (Piemēram, bailes, kaunu, vainas apziņu)

   Kāda bija mana pirmā pieredze ar naudu? (Piemēram, nopelnīju savu pirmo naudu, saņēmu dāvanā naudu, pazaudēju naudu)

2. Identificējiet savus uzskatus:

Ir svarīgi būt godīgam pret sevi un pierakstīt visus savus uzskatus par naudu, pat tos, kas šķiet nepatīkami vai pretrunīgi. Neierobežojiet sevi un ļaujiet domām brīvi plūst. Mēģiniet formulēt savus uzskatus pēc iespējas konkrētāk un izvairieties no vispārīgiem apgalvojumiem.

Papildus tiešiem uzskatiem par naudu, padomājiet arī par to, kā jūsu uzskati par naudu ietekmē jūsu attiecības ar citiem cilvēkiem, jūsu pašvērtējumu un jūsu dzīves mērķus. Piemēram, vai jūs jūtaties vainīgs, tērējot naudu sev? Vai jūs uzskatāt, ka nauda ir panākumu mērs? Vai jūs baidāties lūgt paaugstinājumu?

Pierakstiet savus uzskatus par naudu, izmantojot apmēram šādus teikumus:

   "Es ticu, ka nauda ir..." (Piemēram, "drošības garants", "ļaunuma sakne", "līdzeklis mērķu sasniegšanai")

   "Es jūtos ..., kad man ir daudz naudas." (Piemēram, "droši", "pārliecināti", "vainīgi")

   "Es jūtos ..., kad man nav daudz naudas." (Piemēram, "nedroši", "nobijies", "mazvērtīgi")

   "Bagāti cilvēki ir..." (Piemēram, "alkatīgi", "veiksmīgi", "strādīgi")

   "Nabadzīgi cilvēki ir..." (Piemēram, "slinki", "nelaimīgi", "godīgi")

3. Apšaubiet negatīvos uzskatus:

Svarīgi ir kritiski izvērtēt savus negatīvos uzskatus un meklēt pierādījumus, kas tos apstiprina vai noliedz. Neuztveriet savus uzskatus kā neapstrīdamu patiesību, bet gan kā pieņēmumus, kurus var pārbaudīt.

Mēģiniet paskatīties uz saviem negatīvajiem uzskatiem no dažādiem skatpunktiem. Pajautājiet sev, kā šie uzskati ir ietekmējuši jūsu dzīvi līdz šim? Vai tie ir palīdzējuši jums sasniegt jūsu mērķus vai tieši pretēji – kavējuši to sasniegšanu? Kāda būtu jūsu dzīve, ja jūs neticētu šiem uzskatiem?

Uz katru negatīvo uzskatu uzdodiet sev šādus jautājumus:

• Vai ir pierādījumi, kas apstiprina šo uzskatu?
  
• Vai ir pierādījumi, kas noliedz šo uzskatu?
• Vai ir iespējami citi skatījumi uz šo situāciju?
• Kā šis uzskats ietekmē manu dzīvi?
• Kā es justos un rīkotos, ja es neticētu šim uzskatam?
  
  
  

4. Veidojiet jaunus, pozitīvus uzskatus:

Šajā posmā ir svarīgi formulēt jaunus uzskatus, kas ir pozitīvi, reālistiski un atbalstoši jūsu finanšu mērķiem. Jaunie uzskati nedrīkst būt tikai tukši solījumi vai vēlējumi, bet gan konkrēti apgalvojumi, kuros jūs patiesi ticat.

Mēģiniet formulēt jaunus uzskatus, kas aptver ne tikai jūsu attieksmi pret naudu, bet arī jūsu rīcību un uzvedību. Piemēram, ja jūs vēlaties veidot uzkrājumus, jaunais uzskats varētu būt ne tikai "Es varu iekrāt naudu", bet arī "Es plānoju savus izdevumus un regulāri atlieku noteiktu summu uzkrājumiem".

Aizstājiet katru negatīvo uzskatu ar pozitīvu un reālistisku alternatīvu. Piemēram:

   "Man nekad nebūs pietiekami daudz naudas" → "Es varu plānot savas finanses un sasniegt savus finanšu mērķus."

   "Nauda ir ļaunuma sakne" → "Nauda ir līdzeklis, ko var izmantot labiem mērķiem."

   "Es neesmu pelnījis būt bagāts" → "Es esmu pelnījis finansiālu labklājību un varu to sasniegt."

5. Praktizējiet jaunus paradumus:

Šajā posmā ir svarīgi sākt rīkoties saskaņā ar saviem jaunajiem uzskatiem. Tas nozīmē ieviest konkrētus paradumus un rīcības modeļus, kas atbalsta jūsu finanšu mērķus. Sāciet ar maziem soļiem un pakāpeniski palieliniet slodzi.

Mēģiniet iekļaut savus jaunos paradumus savā ikdienas rutīnā. Izveidojiet konkrētu plānu un sekojiet tam. Atcerieties, ka pārmaiņas prasa laiku un pūles, tāpēc nepadodieties pie pirmajām grūtībām.

"Mūsu finansiālais stāvoklis nav tikai matemātikas jautājums. Tas ir arī dziļi personisks un emocionāls jautājums, ko ietekmē mūsu uzskati, bailes un cerības." 

– Autors nav precīzi zināms, bet šī doma bieži parādās finanšu psiholoģijas literatūrā.

Emociju ietekme uz ikdienas finanšu lēmumiem

Mūsu emocijas – gan patīkamās, gan nepatīkamās – var būtiski ietekmēt mūsu finanšu lēmumus ikdienā, bieži vien neļaujot mums rīkoties racionāli un pārdomāti. Ir svarīgi apzināties šo ietekmi, lai spētu pieņemt labākus finanšu lēmumus un sasniegt savus mērķus, neatkarīgi no tā, vai mēs nodarbojamies ar treidošanu vai vienkārši plānojam savu budžetu.

Negatīvās emocijas un to ietekme uz ikdienas finanšu lēmumiem:

Stress un Trauksme: Stress par rēķiniem, parādiem vai finansiālo nestabilitāti var likt mums pieņemt impulsīvus lēmumus, piemēram, ņemt ātros kredītus ar augstiem procentiem, lai īslaicīgi atrisinātu finansiālās grūtības. Šāda rīcība ilgtermiņā var tikai pasliktināt situāciju. Trauksme var arī atturēt mūs no finanšu plānošanas un aktīvas rīcības, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli.

Bailes no Zaudējumiem: Bailes zaudēt naudu var atturēt mūs no ieguldīšanas pat tad, ja tas būtu prātīgi un izdevīgi ilgtermiņā. Piemēram, bailes no akciju tirgus svārstībām var likt mums turēt naudu bankas kontā ar zemu procentu likmi, tādējādi zaudējot potenciālo ienesīgumu. Šīs bailes var attiekties arī uz ikdienišķiem pirkumiem, liekot mums atteikties no kvalitatīvākas, bet dārgākas preces, kas ilgtermiņā varētu būt izdevīgāka.

Skumjas un Vilšanās: Skumjas par finansiālajām neveiksmēm pagātnē vai vilšanās par nespēju sasniegt kādu finanšu mērķi var mazināt mūsu motivāciju un pašvērtējumu. Šīs emocijas var likt mums justies bezspēcīgiem un atturēt no aktīvas rīcības, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli. Piemēram, pēc neveiksmīga mēģinājuma ievērot budžetu, mēs varam padoties un vairs nemēģināt.

Dusmas un Aizkaitinājums: Dusmas par netaisnīgumu, piemēram, par zemu atalgojumu vai negaidītiem izdevumiem, var likt mums rīkoties impulsīvi un neapdomāti. Piemēram, dusmu vadīti mēs varam iegādāties dārgu preci, lai "kompensētu" sev negatīvās emocijas.

Kauns un Vainas Apziņa: Kauns par savu finansiālo situāciju vai vainas apziņa par neapdomīgiem tēriņiem var atturēt mūs no palīdzības meklēšanas pie finanšu speciālistiem vai tuviniekiem. Šīs emocijas var arī likt mums slēpt savas finansiālās problēmas no citiem.

Pozitīvās emocijas un to ietekme uz ikdienas finanšu lēmumiem:

Prieks par Iegādāto: Prieks par jaunu pirkumu var likt mums tērēt vairāk, nekā sākotnēji plānots. Mēs varam iegādāties papildu preces vai pakalpojumus, kas mums patiesībā nav nepieciešami.

Eiforija par Veiksmi: Eiforija par paaugstinājumu algā vai citu finansiālu veiksmi var likt mums tērēt neapdomīgi, nedomājot par nākotni.

Sociālais Spiediens un "Sekošana Līdzi Pūlim": Vēlme iekļauties sabiedrībā vai "sekot līdzi pūlim" var likt mums iegādāties preces vai pakalpojumus, kas mums patiesībā nav pa kabatai, tādējādi radot finansiālas problēmas.

Kā mazināt emociju negatīvo ietekmi uz ikdienas finanšu lēmumiem:

1. Budžeta Plānošana: Izveidojot budžetu, mēs varam iegūt lielāku kontroli pār savām finansēm un mazināt stresu un trauksmi.
   
   
2. Automātiskie Uzkrājumi: Iestatot automātiskus pārskaitījumus uz uzkrājumu kontu, mēs varam regulāri iekrāt naudu, neļaujot emocijām ietekmēt mūsu lēmumus.
   
   
3. Apzināti Pirkumi: Pirms katra pirkuma uzdodiet sev jautājumu, vai šī prece jums patiešām ir nepieciešama, vai arī pirkumu motivē emocijas.
   
   
4. Finanšu Izglītība: Jo vairāk mēs zinām par finansēm, jo labāk spējam pieņemt pārdomātus lēmumus un mazināt emociju ietekmi.
   
   
5. Sarunas ar Uzticamiem Cilvēkiem: Dalīšanās ar savām finansiālajām problēmām ar uzticamiem cilvēkiem var palīdzēt mazināt kaunu un vainas apziņu, kā arī saņemt atbalstu un padomus.
   
   
6. Speciālista Palīdzība: Ja jums ir grūtības kontrolēt savas emocijas finanšu jautājumos, konsultējieties ar finanšu konsultantu vai psihologu.

Kognitīvie aizspriedumi un kā tie ietekmē mūsu finanšu lēmumus

Mēs visi vēlamies pieņemt gudrus finanšu lēmumus, taču bieži vien mūsu domāšana mūs pieviļ. Mūsu smadzenes ir attīstījušas ātrus, automātiskus domāšanas veidus, ko sauc par kognitīvajiem aizspriedumiem. Lai gan tie ikdienā palīdz mums ātri orientēties situācijās, finanšu jomā tie var novest pie kļūdām un neapdomīgiem lēmumiem. Izprotot šos aizspriedumus, mēs varam labāk apzināties savas domāšanas kļūdas un pieņemt pārdomātākus lēmumus.

Biežāk sastopamie kognitīvie aizspriedumi finanšu jomā:

• Pieejamības Heiristika (Availability Heuristic): Mēs tiecamies pārvērtēt to notikumu varbūtību, kas mums viegli nāk prātā. Spilgti notikumi, kas nesen ir notikuši vai par kuriem daudz runāts, šķiet daudz ticamāki, nekā tie patiesībā ir.

Piemērs: Pēc tam, kad ziņās ir bijis daudz stāstu par krāpniekiem, kas izmanto interneta veikalus, mēs varam sākt baidīties no iepirkšanās tiešsaistē, pat ja lielākā daļa interneta veikalu ir droši. Vai arī, ja kāds paziņa ir zaudējis naudu, ieguldot kriptovalūtā, mēs varam sākt uzskatīt visus ieguldījumus par ļoti riskantiem.

• Noenkurošanās Efekts (Anchoring Effect): Kad mēs pieņemam lēmumu, mēs pārāk paļaujamies uz pirmo saņemto informācijas daļu (enkuru). Šis enkurs var būt pat pilnīgi nejaušs skaitlis, bet tas tomēr ietekmē mūsu tālāko spriešanu.

Piemērs: Ja mēs redzam, ka prece sākotnēji maksāja 200 eiro, bet tagad ir "atlaide" un maksā 150 eiro, mēs to uztveram kā labu piedāvājumu, pat ja preces reālā vērtība ir, piemēram, 100 eiro. Enkurs – sākotnējā cena 200 eiro – ietekmē mūsu uztveri.

• Izvairīšanās no zaudējumiem (Loss Aversion): Mēs jūtamies daudz sāpīgāk par zaudējumiem, nekā priecājamies par līdzvērtīgiem ieguvumiem. Psiholoģiski zaudējums mums šķiet divreiz sāpīgāks par tāda paša apmēra ieguvumu.

Piemērs: Cilvēks, kurš ir ieguldījis akcijās, var justies daudz sliktāk par 100 eiro zaudējumu, nekā priecātos par 100 eiro peļņu. Šī iemesla dēļ cilvēki bieži izvairās no riska, pat ja tas varētu būt izdevīgi ilgtermiņā.

• Apstiprināšanas Aizspriedums (Confirmation Bias): Mēs tiecamies meklēt un atcerēties tikai to informāciju, kas apstiprina mūsu jau esošos uzskatus, un ignorēt vai noniecināt informāciju, kas tiem ir pretrunā.

Piemērs: Ja mēs ticam, ka nekustamais īpašums vienmēr ir labs ieguldījums, mēs meklēsim tikai tos rakstus un ziņas, kas to apstiprina, un ignorēsim informāciju par nekustamā īpašuma tirgus kritumiem vai citiem riskiem.

• Pūļa Efekts (Herd Behavior): Mēs bieži rīkojamies tāpat kā citi cilvēki, it īpaši, ja jūtamies nedroši vai mums trūkst informācijas. Šī tieksme sekot pūlim var novest pie neapdomīgiem finanšu lēmumiem.

Piemērs: Kad visi runā par kādu konkrētu akciju vai kriptovalūtu, mēs varam justies spiesti tajā ieguldīt, pat ja mēs paši neesam veikuši nekādu izpēti. Vai arī, kad tirgus krītas, mēs varam panikā pārdot savus ieguldījumus, sekojot pūļa reakcijai.

• Pārliecība par Savām Spējām (Overconfidence Bias): Mēs bieži pārvērtējam savas zināšanas un spējas finanšu jomā. Šī pārliecība var likt mums uzņemties pārāk lielu risku vai pieņemt lēmumus, kas balstīti uz nepietiekamu informāciju.

Piemērs: Cilvēks, kurš ir veiksmīgi ieguldījis vienā akcijā, var sākt domāt, ka ir eksperts finanšu tirgos, un sākt ieguldīt daudz riskantākos aktīvos, neapzinoties savu zināšanu trūkumu.

Kā mazināt kognitīvo aizspriedumu ietekmi:

1. Apzinieties savus aizspriedumus: Pirmais solis ir atzīt, ka mēs visi esam pakļauti kognitīvajiem aizspriedumiem.
   
   
2. Vāciet informāciju no dažādiem avotiem: Nepaļaujieties tikai uz vienu informācijas avotu, bet meklējiet informāciju no dažādiem uzticamiem avotiem.
   
   
3. Kritiski izvērtējiet informāciju: Neuztveriet visu dzirdēto un lasīto kā patiesību, bet kritiski izvērtējiet informācijas avotu un ticamību.
   
   
4. Konsultējieties ar speciālistiem: Ja jums ir šaubas par kādu finanšu lēmumu, konsultējieties ar finanšu konsultantu vai citu speciālistu.
   
   
5. Atlieciet lēmumu pieņemšanu: Nepieņemiet impulsīvus lēmumus, bet atvēliet laiku, lai rūpīgi pārdomātu situāciju.
   
   
6. Pierakstiet savus lēmumus un to pamatojumu: Tas palīdzēs jums vēlāk analizēt savus lēmumus un atpazīt iespējamās kļūdas.
   
   

Izprotot kognitīvos aizspriedumus un ievērojot šos padomus, mēs varam pieņemt pārdomātākus un racionālākus finanšu lēmumus, tādējādi uzlabojot savu finansiālo labklājību.

Iekšējais Darbs: Kā mainīt domāšanu un uzlabot attiecības ar naudu

Iepriekšējās nodaļās mēs runājām par to, kā mūsu naudas scenāriji, emocijas un kognitīvie aizspriedumi ietekmē mūsu finanšu lēmumus. Mēs jau esam apskatījuši praktiskus soļus, kā atpazīt un mainīt savus naudas scenārijus. Tagad ir laiks iedziļināties iekšējā darbā, kas nepieciešams, lai noturīgi mainītu domāšanu un izveidotu veselīgākas attiecības ar naudu. Šis process prasa laiku, pacietību un apņēmību, bet tas ir ieguldījums, kas atmaksāsies ilgtermiņā.

1. Pašvērtējuma un finansiālās pašapziņas stiprināšana

Mūsu pašvērtējums ir cieši saistīts ar mūsu attieksmi pret naudu. Ja mēs jūtamies nenopelnījuši labklājību vai uzskatām sevi par nespējīgiem pārvaldīt finanses, mēs varam neapzināti sabotēt savus finanšu mērķus.

Kā to mainīt:

• Atzīstiet savus sasniegumus: Atcerieties un pierakstiet visus savus finanšu sasniegumus, pat mazākos. Tas palīdzēs jums apzināties savas spējas.
  
  
• Koncentrējieties uz savām stiprajām pusēm: Identificējiet savas stiprās puses finanšu jomā un izmantojiet tās.
  
  
• Praktizējiet pozitīvu pašrunu (jeb afirmācijas): Aizstājiet negatīvas domas par sevi un naudu ar pozitīviem apgalvojumiem. Piemēram, "Es varu iemācīties pārvaldīt savas finanses" vai "Es esmu pelnījis finansiālu stabilitāti".

2. Bailes un ierobežojošie uzskati

Bailes no zaudējumiem, neveiksmes vai pārmaiņām var mūs atturēt no risku uzņemšanās un jaunu iespēju izmantošanas. Ierobežojošie uzskati, piemēram, "Nauda ir ļaunums" vai "Es nekad nebūšu bagāts", var mūs ierobežot un neļaut mums sasniegt savu pilno potenciālu.

Kā to mainīt:

• Identificējiet savas bailes un uzskatus: Apzinieties, no kā jūs baidāties finanšu jomā un kādi uzskati jūs ierobežo.
  
  
• Apšaubiet savus uzskatus: Uzdotiet sev jautājumus par savu uzskatu patiesumu un to ietekmi uz jūsu dzīvi.
  
  
• Pārveidojiet ierobežojošos uzskatus: Aizstājiet negatīvos uzskatus ar pozitīviem un reālistiskiem apgalvojumiem.
  
  
• Izmantojiet psiholoģiskas metodes: Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) un citas metodes var palīdzēt pārvarēt bailes un mainīt negatīvus domāšanas modeļus.

3. Pateicības un pārpilnības mentalitāte

Koncentrēšanās uz to, kas mums jau ir, nevis uz to, kā mums trūkst, var mazināt stresu un neapmierinātību. Pateicības un pārpilnības mentalitāte palīdz mums novērtēt to, ko esam sasnieguši, un veidot pozitīvāku attieksmi pret naudu.

Kā to attīstīt:

• Rakstiet pateicības dienasgrāmatu: Katru dienu pierakstiet lietas, par kurām esat pateicīgi, tostarp arī par saviem finanšu sasniegumiem.
  
  
• Praktizējiet vizualizāciju: Iedomājieties sevi sasniedzam savus finanšu mērķus un izbaudiet šo sajūtu.
  
  
• Koncentrējieties uz pozitīvo: Mēģiniet saskatīt pozitīvo pat grūtās situācijās.

4. Ilgtermiņa perspektīva un pacietība

Finansiālas pārmaiņas prasa laiku un pacietību. Nav iespējams ātri un viegli sasniegt visus mērķus. Ir svarīgi būt pacietīgam un turpināt strādāt pie sevis un saviem finanšu paradumiem, pat ja rezultāti nav redzami uzreiz.

Atcerieties analoģiju ar auga audzēšanu: Lai izaudzētu veselīgu augu, ir nepieciešams laiks, rūpes un pacietība. Tāpat arī finansiālai izaugsmei ir nepieciešams laiks un pūles.

5. Atbalsta meklēšana un kopienas nozīme

Dalīšanās ar savām grūtībām un sasniegumiem ar citiem var palīdzēt saglabāt motivāciju un pārvarēt grūtības. Atbalsts var nākt no ģimenes, draugiem, finanšu konsultantiem, psihologiem vai atbalsta grupām.

Nebaidieties lūgt palīdzību: Ja jūtat, ka jums ir grūtības tikt galā ar savām finansēm vai emocijām, nebaidieties meklēt palīdzību pie speciālistiem.

Lai šie padomi palīdz jums veikt nozīmīgas pārmaiņas savā domāšanā un izveidot stipras un veselīgas attiecības ar naudu. Šis ir ceļojums, nevis sprints. Esiet laipni pret sevi šajā procesā un atcerieties, ka katrs mazs solis ir nozīmīgs. Novēlu jums panākumus!