Košenils: Sarkana krāsa no kukaiņa

 

Krāsas ir neatņemama cilvēces pieredzes sastāvdaļa, tās ietekmē mūsu emocijas, uztveri un kultūru. Jau izsenis cilvēki ir meklējuši veidus, kā iegūt un izmantot dabiskās krāsvielas, lai rotātu apģērbu, mākslas darbus un sadzīves priekšmetus. Starp daudzajām krāsām īpaša nozīme vienmēr ir bijusi sarkanajai – kaisles, enerģijas, vitalitātes un arī bagātības simbolam. Šajā rakstā mēs iedziļināsimies fascinējošajā pasaulē, kurā insekti kalpojuši un joprojām kalpo kā nozīmīgs sarkanās krāsas avots. Mūsu uzmanības centrā būs košenils (Dactylopius coccus) – sīks bruņutārpiņš, kas jau gadsimtiem ilgi nodrošina spilgtu un noturīgu sarkanu krāsvielu. Mēs izpētīsim tā atklāšanas vēsturi, ieguves procesu, pielietojumu dažādās nozarēs un ietekmi uz sabiedrību. Papildus košenilam, mēs apskatīsim arī citus insektus, kas izmantoti krāsvielu ieguvei, kā arī citus dabisko un sintētisko krāsvielu avotus, tādējādi sniedzot plašu pārskatu par krāsu ieguves un izmantošanas vēsturi un mūsdienām.

Košenils (Dactylopius coccus)

Female Dactylopius coccus on prickly pear cactus.
Photo by Frank Vincentz, CC BY-SA 3.0

Košenils ir sīks, bet ārkārtīgi nozīmīgs kukainis – bruņutārpiņš (Dactylopius coccus), kas pieder pie bruņutu dzimtas (Dactylopiidae). Šie insekti ir parazīti, kas dzīvo uz noteiktu kaktusu sugām, galvenokārt uz opuncijām (Opuntia). Košenils ir dzimtene Meksikai un Centrālamerikai, kur to audzē jau gadsimtiem ilgi. Mūsdienās to audzē arī citos reģionos ar piemērotu klimatu, piemēram, Peru, Kanāriju salās un Dienvidāfrikā.

Bioloģiskais apraksts:

• Izskats: Mātītes ir aptuveni 5 mm garas, ovālas formas, sarkanīgi pelēkas krāsas un pārklātas ar baltu vaska apvalku, kas tās aizsargā no izžūšanas un saules. Tēviņi ir daudz mazāki, spārnoti un reti sastopami.
  
  
• Dzīves cikls: Košenila dzīves cikls sākas ar olām, no kurām izšķiļas kāpuri. Mātītes kāpuri piestiprinās pie kaktusa un sāk baroties ar tā sulu. Barošanās laikā tie izdala vasku, kas veido aizsargājošu apvalku. Pēc vairākām kāpuru stadijām mātīte pārvēršas par pieaugušu īpatni. Tēviņi pārvēršas par spārnotiem kukaiņiem, kuru galvenais uzdevums ir apaugļot mātītes. Pēc apaugļošanas tēviņi drīz vien mirst. Mātītes turpina baroties un dēt olas, kas atrodas zem vaska apvalka.
  
  
• Barošanās: Košenils barojas ar kaktusa sulu, ievadot savu snuķīti auga audos. Barošanās laikā mātītes uzkrāj karmīnskābi – vielu, kas nodrošina spilgti sarkanu krāsu. Tieši šī skābe ir vērtīgā krāsviela, ko iegūst no košenila.

Košenila vēsture un atklāšana

Košenila izmantošana sarkanās krāsas ieguvei ir sena un bagāta ar vēsturiskiem notikumiem. Tā pirmsākumi meklējami pirmskolumba laikmeta Centrālamerikā, kur to izmantoja acteku un maiju civilizācijas.

Pirmskolumba periods:

Arheoloģiskie atradumi liecina, ka košenils tika izmantots tekstilizstrādājumu krāsošanai jau 2. gadsimtā p.m.ē.

Acteki un maiji augstu vērtēja košenilu tā spilgtās krāsas dēļ, izmantojot to apģērbu, tekstilizstrādājumu, mākslas darbu un rituālu priekšmetu krāsošanai.

Košenils bija tik vērtīgs, ka to izmantoja arī kā nodevu un tirdzniecības preci. Acteku impērijā košenils bija viens no svarīgākajiem nodokļu veidiem, ko ievāca no pakļautajām teritorijām.

Eiropiešu atklāšana:

• 16. gadsimtā, kad spāņu konkistadori Hernana Kortesa vadībā iekaroja acteku impēriju, viņi iepazinās ar košenilu un tā unikālajām krāsošanas īpašībām.
  
  
• Spāņi ātri saprata košenila ekonomisko potenciālu un sāka to eksportēt uz Eiropu.
  
  
• Košenils kļuva par vienu no vērtīgākajām precēm, ko veda no Jaunās pasaules uz Eiropu, ierindojoties otrajā vietā pēc sudraba.
  
  

Košenils Eiropā:

• Eiropā košenils ātri ieguva popularitāti kā augstas kvalitātes sarkanā krāsviela. To izmantoja greznu tekstilizstrādājumu, piemēram, gobelēnu, paklāju un karalisko apģērbu krāsošanai.
  
  
• Tā spilgtā un noturīgā krāsa padarīja to par ļoti pieprasītu preci starp māksliniekiem un tekstilražotājiem.
  
  
• Līdz pat 19. gadsimtam košenils bija viena no svarīgākajām sarkanajām krāsvielām Eiropā, un tā tirdzniecība bija ļoti ienesīga.
  
  

Noslēpums par izcelsmi:

• Ilgu laiku eiropieši nezināja, no kā īsti iegūst košenilu. Daži pat uzskatīja, ka tas ir sēklas vai ogas.
  
  
• Tikai 18. gadsimtā dabaszinātnieki precīzi noteica, ka košenils ir kukainis.

Košenila ieguves process

Košenila ieguves process ir darbietilpīgs un prasa rūpīgu pieeju. Tas sastāv no vairākiem posmiem:

1. Audzēšana: Košenila bruņutārpiņus audzē uz opunciju kaktusiem. Audzētāji ievieto inficētus kaktusa lapu gabalus vai mātītes uz veseliem kaktusiem, kur tie piestiprinās un sāk baroties.
   
   
2. Novākšana: Pēc aptuveni trim mēnešiem, kad mātītes ir pietiekami pieaugušas un satur lielu daudzumu karmīnskābes, tās novāc. Tradicionāli to dara ar rokām, nokasot mātītes no kaktusiem ar speciāliem instrumentiem, piemēram, ar nazi vai lāpstiņu.
   
   
3. Žāvēšana: Savāktās mātītes žāvē saulē, krāsnīs vai ar karstā gaisa plūsmu. Žāvēšanas procesā tās zaudē lielu daļu sava svara un kļūst tumši sarkanas vai purpursarkanas.
   
   
4. Ekstrakcija: Samaltās košenila mātītes apstrādā ar karstu ūdeni vai amonjaka vai nātrija karbonāta šķīdumu. Šis process palīdz atbrīvot karmīnskābi no kukaiņu ķermeņiem.
   
   
5. Filtrēšana: Iegūto šķidrumu filtrē, lai atdalītu cietās daļiņas (kukaiņu atliekas) no karmīnskābi saturošā ekstrakta.
   
   
6. Nogulsnēšana: Lai iegūtu karmīna pigmentu, ekstraktu apstrādā ar metālu sāļiem, visbiežāk alumīnija sāļiem (piemēram, alaunu). Šis process izraisa karmīnskābes nogulsnēšanos, veidojot cietu vielu – karmīna pigmentu. Lai iegūtu dažādus toņus, var izmantot arī citus metālu sāļus, piemēram, alvas hlorīdu.
   
   
7. Žāvēšana: Iegūtās nogulsnes (karmīna pigments) žāvē un samaļ smalkā pulverī.
   
   
   

Kā tiek izmantots:

• Pulverveidā: Karmīna pigmentu pulverveidā var izmantot tieši kā krāsvielu, piemēram, mākslinieku krāsās vai kosmētikas ražošanā.
  
  
• Šķīdumā: Lai izmantotu karmīnu tekstilizstrādājumu krāsošanai vai pārtikas rūpniecībā, to šķīdina ūdenī vai citos šķīdinātājos.

Ko darīja eiropieši pēc atklāšanas:

• Masveida ražošana: Eiropieši, īpaši spāņi, saprata košenila lielo ekonomisko potenciālu un sāka to audzēt masveidā savās kolonijās Amerikā.
  
  
• Eksports uz Eiropu: Košenils tika eksportēts uz Eiropu lielos daudzumos, kur tas kļuva par ļoti pieprasītu preci.
  
  
• Monopols un kontrole: Spānija centās saglabāt košenila tirdzniecības monopolu, rūpīgi sargājot informāciju par tā izcelsmi un ieguves procesu. Tas ļāva Spānijai gūt ievērojamus ienākumus no šīs preces.
  
  
• Izmantošana dažādās nozarēs: Eiropā košenilu izmantoja ne tikai tekstilizstrādājumu krāsošanai, bet arī mākslā, pārtikas rūpniecībā un citās nozarēs.

Karmīnskābe un tās īpašības

Karmīnskābe (C₂₂H₂₀O₁₃) ir dabiska antracenona atvasinājuma krāsviela, kas atrodama košenila mātītēs. Tā ir atbildīga par košenila spilgti sarkano līdz purpursarkano krāsu.

Ķīmiskās un fizikālās īpašības:

• Ķīmiskā formula: C₂₂H₂₀O₁₃
  
  
• Izskats: Sarkanbrūns pulveris.
  
  
• Šķīdība: Šķīst ūdenī, īpaši karstā ūdenī un sārmainos šķīdumos. Nešķīst organiskos šķīdinātājos.
  
  
• Krāsa: Atkarībā no pH līmeņa un izmantotajiem metālu sāļiem, karmīnskābe var radīt dažādus toņus – no spilgti sarkana līdz purpursarkanam un pat oranžam.
  
  
• Noturība: Karmīnskābe ir noturīga pret gaismu un mazgāšanu, īpaši, ja to izmanto kopā ar metālu sāļiem kā kodinātājiem.
  
  
• Reakcija ar metālu sāļiem: Karmīnskābe veido kompleksus ar metālu sāļiem, piemēram, alumīnija, alvas, dzelzs un hroma sāļiem. Šie kompleksi ir pazīstami kā karmīna pigmenti, un tie nodrošina dažādus krāsu toņus un uzlabo krāsas noturību.

Karmīnskābes izmantošana:

• Tekstilrūpniecība: Karmīnskābe un tās pigmenti tiek plaši izmantoti tekstilizstrādājumu krāsošanai, īpaši vilnas un zīda.
  
  
• Pārtikas rūpniecība: Karmīns (E120) tiek izmantots kā pārtikas krāsviela, lai piešķirtu sarkanu krāsu dažādiem produktiem, piemēram, dzērieniem, jogurtiem, saldumiem un gaļas produktiem.
  
  
• Kosmētika: Karmīnu izmanto arī kosmētikas līdzekļos, piemēram, lūpu krāsās, vaigu sārtumos un acu ēnās.
  
  
• Māksla: Karmīnu izmanto mākslinieku krāsās, īpaši akvareļos un eļļas krāsās.
  
  
• Histoloģija: Medicīnā karmīnu izmanto kā krāsvielu histoloģiskajos preparātos.

Drošība:

Karmīnskābe parasti tiek uzskatīta par drošu lietošanai pārtikā un kosmētikas līdzekļos, tomēr dažiem cilvēkiem var izraisīt alerģiskas reakcijas.Tās var izpausties dažādi:

• Ādas reakcijas: Izsitumi, nieze, apsārtums, nātrene.
  
  
• Elpošanas ceļu reakcijas: Rinīts (iesnas), astma, bronhu spazmas.
  
  
• Gremošanas trakta reakcijas: Slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja.
  
  
• Smagos gadījumos: Anafilaktisks šoks (dzīvībai bīstama alerģiska reakcija, kas prasa neatliekamu medicīnisku palīdzību).
  
  

Citas iespējamās blakusparādības (retāk sastopamas):

• Hiperaktivitāte bērniem: Ir atsevišķi pētījumi, kas saista mākslīgo krāsvielu, tostarp košenila, lietošanu ar hiperaktivitāti bērniem. Tomēr pierādījumi šajā jautājumā nav pilnībā pārliecinoši, un nepieciešami papildu pētījumi.
• Astmas paasinājums: Cilvēkiem ar astmu košenils var izraisīt astmas simptomu paasinājumu.
• Ietekme uz noteiktu medikamentu iedarbību: Ir atsevišķi ziņojumi, ka košenils var ietekmēt noteiktu medikamentu, piemēram, aspirīna, iedarbību. Tomēr šis jautājums vēl tiek pētīts.
  
  

Svarīgi aspekti par drošību:

• Atļautās devas: Eiropas Savienībā košenila lietošana pārtikā ir atļauta noteiktās koncentrācijās. Šīs atļautās devas tiek uzskatītas par drošām lielākajai daļai cilvēku.
  
  
• Individuāla jutība: Katra cilvēka organisms ir atšķirīgs, un jutība pret košenilu var būt individuāla. Daži cilvēki var būt jutīgāki pret šo krāsvielu un piedzīvot blakusparādības pat pie mazām devām.
  
  
• Kumulatīvā iedarbība: Ir svarīgi ņemt vērā arī kumulatīvo iedarbību, proti, košenila uzņemšanu no dažādiem avotiem. Ja cilvēks regulāri lieto daudz produktus, kas satur košenilu, var palielināties blakusparādību risks.

Ieteikumi:

• Pievērsiet uzmanību sastāvam: Ja esat jutīgs pret pārtikas krāsvielām vai jums ir alerģija, rūpīgi lasiet produktu sastāva sarakstu un izvairieties no produktiem, kas satur E120, karmīnskābi vai karmīnu.
  
  
• Novērojiet reakciju: Ja pēc produktu, kas satur košenilu, lietošanas novērojat kādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai alergologu.
  
  
• Ierobežojiet patēriņu: Lai samazinātu iespējamo blakusparādību risku, ieteicams ierobežot produktu, kas satur košenilu, patēriņu.

Svarīga piezīme:

Šī informācija ir paredzēta vispārīgiem informatīviem mērķiem un nav uzskatāma par medicīnisku konsultāciju. Ja jums ir kādas veselības problēmas vai bažas, vienmēr konsultējieties ar kvalificētu medicīnas speciālistu.

Kopumā var teikt, ka košenils tiek uzskatīts par drošu lietošanai pārtikā atļautajās devās lielākajai daļai cilvēku. Tomēr, tāpat kā ar jebkuru citu pārtikas piedevu vai vielu, ir svarīgi ņemt vērā individuālo jutību un ievērot mērenību.

Citi kukaiņi krāsvielu ieguvei

Papildus košenilam, ir vēl daži kukaiņi, no kuriem iegūst dabiskās krāsvielas:

• Kermes: Kermes ir vēl viens bruņutārpiņu dzimtas kukainis, no kura iegūst sarkanu krāsvielu. Kermes kukaiņi parazitē uz ozoliem Vidusjūras reģionā un Tuvajos Austrumos. Šī krāsviela ir bijusi plaši izmantota jau antīkajā pasaulē un viduslaikos. Kermes krāsa ir nedaudz mazāk spilgta nekā košenilam, bet arī ļoti noturīga.

• Poļu košenils (Porphyrophora polonica): Šis kukainis ir sastopams Centrāleiropā un Austrumeiropā. No tā iegūst sarkanu krāsvielu, kas vēsturiski ir bijusi nozīmīga Austrumeiropas tekstilrūpniecībā. Poļu košenila krāsa ir līdzīga kermes krāsai.

• Lakas kukaiņi (Kerria lacca): Šie kukaiņi ir sastopami Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā. No tiem iegūst laku, kas ir sveķaina viela, ko izmanto ne tikai krāsvielu ieguvei, bet arī laku, šellaka un citu produktu ražošanā. Lakas krāsviela ir sarkanīga un tiek izmantota tekstilizstrādājumu, koka un citu materiālu krāsošanai.

Salīdzinājums ar košenilu:

Lai gan šie kukaiņi nodrošina sarkanīgas krāsvielas, košenils joprojām tiek uzskatīts par viskvalitatīvāko un spilgtāko no tiem. Košenila krāsa ir intensīvāka un noturīgāka nekā citu kukaiņu iegūtās krāsas. Tāpēc košenils ir saglabājis savu popularitāti un tiek plaši izmantots arī mūsdienās.

Mūsdienu izmantošana:

Mūsdienās košenils joprojām ir nozīmīga dabiskā krāsviela, ko izmanto pārtikas, kosmētikas un tekstilrūpniecībā. Kermes un poļu košenils mūsdienās tiek izmantoti retāk, galvenokārt tradicionālajos amatniecības veidos. Lakas kukaiņus galvenokārt izmanto lakas un šellaka ražošanā, bet to krāsviela ir mazāk izplatīta.

Košenila ietekme uz vidi un ilgtspēja

Lai gan košenils ir dabiska krāsviela, tā ieguvei un ražošanai ir zināma ietekme uz vidi. Ir svarīgi apsvērt šos aspektus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu košenila ražošanu.

Ietekme uz vidi:

Opunciju kaktusu audzēšana: Košenila audzēšana ir atkarīga no opunciju kaktusiem. Lai nodrošinātu pietiekamu kaktusu daudzumu, var būt nepieciešama lauksaimniecības zemes izmantošana, kas var ietekmēt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas. Tomēr opunciju kaktusi ir izturīgi augi, kas aug sausos reģionos un neprasa lielu ūdens daudzumu, kas ir pozitīvs aspekts.

Pesticīdu un citu ķimikāliju izmantošana: Lai aizsargātu kaktusus un košenila kukaiņus no kaitēkļiem, dažkārt tiek izmantoti pesticīdi un citas ķimikālijas. To izmantošana var negatīvi ietekmēt vidi un bioloģisko daudzveidību. Tomēr ilgtspējīgās saimniecībās šo ķimikāliju izmantošana tiek samazināta līdz minimumam vai pilnībā izslēgta.

Darbietilpīga ražošana: Košenila ieguve ir darbietilpīgs process, kas prasa roku darbu. Tas var radīt sociālekonomiskus ieguvumus vietējām kopienām, bet vienlaikus ir svarīgi nodrošināt godīgus darba apstākļus un atalgojumu.

Ilgtspēja:

Lai nodrošinātu košenila ražošanas ilgtspēju, ir svarīgi ievērot šādus principus:

Ilgtspējīga kaktusu audzēšana: Ieviest ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes, kas nodrošina kaktusu veselību un samazina ietekmi uz vidi.

Pesticīdu un citu ķimikāliju ierobežota izmantošana: Samazināt vai pilnībā izslēgt pesticīdu un citu ķimikāliju izmantošanu, meklējot alternatīvus kaitēkļu kontroles veidus.

Godīgi darba apstākļi: Nodrošināt godīgus darba apstākļus un atalgojumu strādniekiem, kas iesaistīti košenila ieguvē.

Sertifikācija un izsekojamība: Ieviest sertifikācijas sistēmas, kas apliecina košenila ražošanas ilgtspēju un nodrošina produkta izsekojamību.

Pozitīvie aspekti:

Dabisks produkts: Košenils ir dabiska krāsviela, kas ir bioloģiski noārdāma un mazāk kaitīga videi salīdzinājumā ar sintētiskajām krāsvielām.

Tradicionālas zināšanas: Košenila ieguve ir saistīta ar senām tradīcijām un zināšanām, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.