Katls Zupā

Mēs visi atceramies bērnības vakarus, kad pirms miega klausījāmies pasakas par drosmīgiem prinčiem, skaistām princesēm un laimīgām beigām, ko vēlāk krāšņi iedzīvināja Disneja animācijas filmas. Sniegbaltītes atmoda no stikla zārka, Pelnrušķītes maģiskās pārvērtības un Sarkangalvītes izglābšanās no vilka vēdera – šie stāsti ir kļuvuši par mūsu kultūras neatņemamu sastāvdaļu, simbolizējot labā uzvaru pār ļauno. Bet ko tad, ja es teiktu, ka aiz šiem cukurotajiem stāstiem slēpjas pavisam cita realitāte? Pasaule, kurā nav labo feju un dziedošu dzīvnieciņu, bet ir bads, kanibālisms, slepkavības un traģiski cilvēku likteņi. Šis nav raksts par Disneju. Šis ir ceļojums pasaku tumšajos un patiesajos pirmsākumos, lai atklātu, ka Sniegbaltīte, iespējams, bija saindēta 16. gadsimta grāfiene, Ansīša un Grietiņas stāsts sakņojas Lielā bada šausmās, bet Hamelnas stabulnieks ir atgādinājums par reālu, līdz šim neatrisinātu traģēdiju, kurā pazuda 130 bērni. Gatavs ielūkoties aiz priekškara un uzzināt st...

Anunaki, Nibiru, citplanētieši - šie vārdi pazīstami daudziem, kas interesējas par alternatīvo vēsturi un seno astronautu teorijām. Zeharija Sičina Anunaki teorija ir kļuvusi par īstu fenomenu interneta plašumos, grāmatās un diskusijās. Bet kas īsti slēpjas aiz šī grandiozā stāsta par citplanētiešiem, kas radīja cilvēci? Vai tā ir atslēga uz mūsu izcelsmes noslēpumiem, vai tomēr tikai spekulācija, kas tērpjas pseidozinātniskās drēbēs? Šajā bloga rakstā mēs iedziļināsimies Sičina teorijas būtībā un tās zinātniskajā kritikā. Kas bija Zeharijs Sičins? Lai iedziļinātos Anunaki teorijas labirintos, vispirms iepazīsimies ar tās galveno arhitektu - Zehariju Sičinu (Zecharia Sitchin). Šis vārds, iespējams, nav dzirdēts katram, taču alternatīvās vēstures un paleoastronautikas piekritēju lokos tas skan ar īpašu rezonansi. Kas tad bija šis vīrs, kurš uzdrošinājās izaicināt tradicionālo vēstures skatījumu un piedāvāt tik radikālu teoriju par cilvēces izcelsmi? Zeharijs Sičins (dzimis 1920. g...

Helovīni, kas tiek svinēti 31. oktobrī, ir kļuvuši par vieniem no populārākajiem svētkiem visā pasaulē. Bet kā šie svētki radās, un kāda ir to saistība ar pagānismu un kristietību? Ieskatīsimies Helovīnu vēsturē un atklāsim, kā šie svētki ir attīstījušies gadsimtu gaitā. Senie Ķelti un Samhain Helovīnu saknes meklējamas senajos ķeltu svētkos, kas pazīstami kā Samhain (izrunā “sow-in”). Ķelti, kas dzīvoja pirms vairāk nekā 2000 gadiem teritorijā, kas tagad ir Īrija, Apvienotā Karaliste un Ziemeļfrancija, svinēja savu Jaungadu 1. novembrī. Samhain iezīmēja vasaras beigas un ziemas sākumu – laiku, kad tika uzskatīts, ka robeža starp dzīvo un mirušo pasauli kļūst plānāka. Ķelti ticēja, ka šajā naktī mirušo gari atgriežas uz zemes, lai apciemotu dzīvos. Lai aizsargātos no ļaunajiem gariem, ķelti dedzināja lielus ugunskurus un valkāja biedējošus tērpus, lai aizbaidītu spokus. Viņi arī atstāja ēdienu un dzērienu ārpus mājām, lai nomierinātu garus un novērstu to dusmas. Kristietības Ietekme Ka...