Helovīni, kas tiek svinēti 31. oktobrī, ir kļuvuši par vieniem no populārākajiem svētkiem visā pasaulē. Bet kā šie svētki radās, un kāda ir to saistība ar pagānismu un kristietību? Ieskatīsimies Helovīnu vēsturē un atklāsim, kā šie svētki ir attīstījušies gadsimtu gaitā.
Senie Ķelti un Samhain
Helovīnu saknes meklējamas senajos ķeltu svētkos, kas pazīstami kā Samhain (izrunā “sow-in”). Ķelti, kas dzīvoja pirms vairāk nekā 2000 gadiem teritorijā, kas tagad ir Īrija, Apvienotā Karaliste un Ziemeļfrancija, svinēja savu Jaungadu 1. novembrī. Samhain iezīmēja vasaras beigas un ziemas sākumu – laiku, kad tika uzskatīts, ka robeža starp dzīvo un mirušo pasauli kļūst plānāka. Ķelti ticēja, ka šajā naktī mirušo gari atgriežas uz zemes, lai apciemotu dzīvos.
Lai aizsargātos no ļaunajiem gariem, ķelti dedzināja lielus ugunskurus un valkāja biedējošus tērpus, lai aizbaidītu spokus. Viņi arī atstāja ēdienu un dzērienu ārpus mājām, lai nomierinātu garus un novērstu to dusmas.
Kristietības Ietekme
Kad kristietība izplatījās ķeltu teritorijās, baznīca centās integrēt pagāniskās tradīcijas savos svētkos. 9. gadsimtā pāvests Gregors IV noteica 1. novembri par Visu svēto dienu, lai godinātu visus svētos un mocekļus. 31. oktobris kļuva par Visu svēto dienas priekšvakaru jeb “All Hallows’ Eve”, kas vēlāk saīsinājās par Helovīnu.
Lai gan baznīca centās kristianizēt pagāniskos svētkus, daudzas no senajām tradīcijām saglabājās. Piemēram, pārģērbšanās un ugunskuru dedzināšana turpinājās kā daļa no Helovīna svinībām.
Helovīns Amerikā
Helovīns, kādu mēs to pazīstam šodien, lielā mērā attīstījās Amerikā. 19. gadsimtā īru un skotu imigranti atveda savas tradīcijas uz Ameriku, kur tās sajaucās ar vietējām paražām. Laika gaitā Helovīns kļuva par populāru svētku, kas ietvēra masku balles, saldumu prasīšanu un ķirbju grebšanu.
Ķirbju grebšanas tradīcija aizstāja sākotnējo rāceņu grebšanu, kas bija populāra Īrijā. Leģenda par Jack-o’-lantern stāsta par viltīgu vīru Džeku, kurš apmānīja velnu un tika nolemts klaiņot pa pasauli ar izgrebtu rāceņu laternu. Amerikā ķirbji bija vieglāk pieejami un vieglāk grebjami, tāpēc tie kļuva par Helovīna simbolu.
Mūsdienu Helovīns
Mūsdienās Helovīns ir kļuvis par globālu fenomenu, kas tiek svinēts daudzās valstīs. Lai gan daudzi cilvēki to uztver kā jautru un nevainīgu svētku, ir svarīgi atcerēties tā vēsturiskās saknes un saistību ar senajiem ķeltu rituāliem un kristietības ietekmi.
Helovīns ir lielisks piemērs tam, kā svētki var attīstīties un mainīties laika gaitā, saglabājot gan senās tradīcijas, gan pievienojot jaunas. Tāpēc, kad nākamreiz pārģērbsies par spoku vai grebsi ķirbi, atceries, ka tu piedalies tradīcijā, kas aizsākusies pirms tūkstošiem gadu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru