Katls Zupā

Mums patīk domāt, ka pieņemam lēmumus, balstoties uz faktiem un loģiku. Ka izvēlamies apdomīgi, objektīvi un neatkarīgi. Taču pietiek atcerēties dažus ikdienas brīžus — impulsīvu pirkumu, strīdu, kurā “noteikti bija taisnība”, vai izvēli, ko vēlāk nožēlojām — lai rastos jautājums: vai mēs tiešām domājam tik racionāli, kā paši uzskatām? Zinātne rāda, ka liela daļa mūsu domāšanas notiek automātiski. Mēs vispirms jūtam, reaģējam un izvēlamies — un tikai pēc tam mēģinām savu lēmumu pamatot ar loģiku. Šis raksts nav par sarežģītiem psiholoģijas terminiem. Tas ir par ikdienas domāšanas ilūzijām, kurās iekrīt gandrīz ikviens. Mazs eksperiments: pārbaudi sevi Atbildi sev godīgi: Vai tev kādreiz ir bijis grūti mainīt viedokli, pat ja parādījās jauni fakti? Vai esi nopircis kaut ko, jo “akcija tūlīt beigsies”, lai gan sākumā to nemaz neplānoji? Vai tev šķiet, ka tu domā objektīvāk nekā vairums cilvēku? Ja uz vismaz vienu jautājumu atbilde ir “jā” — tas nenozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. ...

 Medicīna pēdējo simts gadu laikā ir paveikusi to, kas agrāk šķita neiespējams – izārstējusi nāvējošas slimības, aizstājusi orgānus, pagarinājusi cilvēka mūžu un būtiski uzlabojusi dzīves kvalitāti. Taču, attīstoties tehnoloģijām vēl straujāk, rodas arvien drosmīgāks jautājums: vai nākotnes medicīna spēs ne tikai ārstēt, bet arī atjaunot cilvēka ķermeni pēc nopietniem bojājumiem – vai pat pēc nāves? No cilmes šūnu terapijas līdz audu inženierijai, no mākslīgajiem orgāniem līdz radikālām idejām par ķermeņa saglabāšanu nākotnei – zinātne pakāpeniski tuvojas robežām, kas agrāk piederēja tikai zinātniskajai fantastikai. Taču kur beidzas reāla medicīna un kur sākas spekulācijas? Šajā rakstā aplūkosim, kādas tehnoloģijas jau pastāv, kādas tiek attīstītas un kādi ir lielākie šķēršļi , kas stāv ceļā pilnīgai cilvēka ķermeņa atjaunošanai. Ko nozīmē “atjaunot cilvēka ķermeni”? Runājot par ķermeņa atjaunošanu, nav domāta tikai brūču dzīšana vai kaulu saaugšana. Mūsdienu zinātnē šis jēdziens i...

Kolas superdziļurbuma virsbūve, 2007. gads (Foto: Andre Belozeroff — autora lapa vietnē Panoramio.com, CC BY-SA 3.0 ) Iedomājieties caurumu, kas ir tik dziļš, ka tajā varētu ievietot gandrīz visu pasaules augstāko kalnu – Everestu, un vēl paliktu vieta pāri. Šķiet neticami, vai ne? Bet tāds caurums patiešām pastāv. Tas ir Kolas superdziļais urbums, kas iestiepjas Zemes dzīlēs iespaidīgos 12 262 metrus . Lai saprastu šo dziļumu, padomājiet par to, ka pat Marianas dziļvaga, kas ir dziļākā dabiskā vieta uz mūsu planētas okeānos, ir "tikai" aptuveni 11 kilometrus dziļa. Kolas urbums ir cilvēka radītais visdziļākais punkts uz Zemes – caurums, kas pārspēj pat dabas radītos rekordus! Bet kas īsti ir šis Kolas superdziļais urbums? Vai tas ir vienkārši ģeoloģisks brīnums, zinātnisks eksperiments, vai varbūt kaut kas vairāk? Daži to pat dēvē par "bedri uz elli", apvijot to ar leģendām par šausmīgām skaņām, kas it kā nāk no Zemes dz...

Šis NASA/ESA Habla Kosmiskais teleskops atklāj gāzu un putekļu mākoņus netālu no Tarantula miglāja, kas atrodas Lielajā Magelāna Mākonī, aptuveni 160 000 gaismas gadu attālumā.Autori: ESA/Habls un NASA, C. Murray Vai esat kādreiz skatījies zvaigžņotajās debesīs un aizdomājies par to, kas notiek tur, tālu prom, starp mirgojošajām gaismas punktiem? Visums ir milzīgs un noslēpumiem pilns, un katrs attēls, ko mums sniedz tādi teleskopi kā NASA/ESA Hubble kosmosa teleskops, ir kā neliels logs uz šo bezgalīgo brīnumu pasauli. Šodien mēs ieskatīsimies vienā no šādiem brīnumainiem logiem – elpu aizraujošā attēlā, kas atklāj virpuļojošus gāzes un putekļu mākoņus netālu no Tarantula miglāja . Šis attēls nav tikai vizuāls baudījums, bet arī logs uz fundamentāliem procesiem Visumā – zvaigžņu dzimšanu, planētu veidošanos un pat molekulu tapšanu plašajā kosmosā. Tarantula miglājs: Zvaigžņu dzimšanas epicentrs Šajā 340 gaismas gadu platumā izstieptajā mozaīkattēlā Webba tuvās infrasarkanās kameras (...

NASA Reaktīvās kustības laboratorija izmantoja radara datus, kas uzņemti ar ESA satelītu Sentinel-1A pirms un pēc 2015. gada Kalbuko vulkāna izvirduma Čīlē, lai izveidotu šo inter-ferogrammu, kas parāda zemes deformāciju. Krāsu joslas uz rietumiem no vulkāna norāda uz zemes nogrimšanu. NISAR radīs līdzīgus attēlus. (Avots: NASA ) Vai esat kādreiz aizdomājušies, cik ļoti mūsu planēta mainās katru dienu, katru stundu? Dabas procesi, cilvēka darbība, katastrofas - Zeme ir dinamiska sistēma, kas pastāvīgi ir kustībā. Un mēs, cilvēce, arvien vairāk esam pakļauti šo pārmaiņu ietekmei. Bet kas, ja mēs varētu ieraudzīt šīs pārmaiņas detalizēti, pat collas daļiņu precizitātē, no kosmosa? Tieši to gatavojas paveikt NASA un Indijas Kosmosa pētniecības organizācijas (ISRO) jaunā misija - NISAR (NASA-ISRO sintētiskās apertūras radars) ! Tuvākajos mēnešos plānots palaist šo revolucionāro Zemes novērojumu satelītu, kas mainīs mūsu izpratni par planētu un palīdzēs mums labāk sagatavoties nākotnes iz...

Ramzess II, granīta statuja, no Thebes; Pašlaik apskatāma Museo Egizio Turīnā, Itālijā. (Nezināms autors - Le musée égyptien (Turīna), CC BY 2.0 ) Iedomājieties, ka varat aci pret aci satikties ar vienu no senās Ēģiptes varenākajiem un ietekmīgākajiem faraoniem, cilvēku, kura vārds vēl šodien izsauc bijību un apbrīnu – Ramzess II. Viņš valdīja Ēģipti 19. dinastijas laikā, no 1279. līdz 1213. gadam pirms mūsu ēras – veselus 66 gadus , kas ir viens no ilgākajiem valdīšanas periodiem visas Ēģiptes vēstures garumā! Ramzess II nebija vienkārši faraons, bet gan varens karavadonis, ambiciozs celtnieks un stratēģisks politiķis , kurš savas ilgās valdīšanas laikā ievērojami paplašināja Ēģiptes impēriju, nodrošināja tai varenību un atstāja neizdzēšamas pēdas Ēģiptes kultūrā un arhitektūrā. Viņa vārds kļuva sinonīms varenībai un ilgmūžībai, un viņš patiesi ieguva titulu "Ramzess Lielais" . Tagad, pēc vairāk nekā trīs tūkstošiem gadu, pateicoties modernajām zinātniskajām metodēm, mē...

Vai esat kādreiz iedomājies, ka nākotnē jūs viesnīcā sagaidīs nevis smaidīgs portjē, bet gan veikls robots? Japānā šī nākotne kādu laiku šķita realitāte, kad tika atvērtas Henn-na Hotel – viesnīcas, kas lepojās ar gandrīz pilnīgu robotizāciju un apgalvoja, ka ir pirmās robotu viesnīcas pasaulē. Šī unikālā koncepcija ātri guva pasaules slavu un sajūsmu, solot efektivitāti, inovācijas un neaizmirstamu, futūristisku pieredzi. Taču, kā izrādās, realitāte izrādījās nedaudz sarežģītāka. Lai gan Henn-na Hotel projekts bija patiesi novatorisks, lielākā daļa no šīm robotu viesnīcām šobrīd, visticamāk, ir slēgtas vai pārveidotas . Pat pirmā un ikoniskākā Henn-na Hotel Huis Ten Bosch viesnīca, kas bija pionieris robotu viesmīlībā, iespējams, vairs nedarbojas sākotnējā, pilnībā robotizētā formātā. Kāpēc tik daudzsološs projekts saskārās ar grūtībām? Vai tas nozīmē, ka robotu viesnīcu ideja bija lemta neveiksmei jau no paša sākuma? Vai arī tas ir tikai pagaidu atpakaļsolis ceļā uz automatizē...

Nikola Tesla. (Foto autors Nezināms, Avots , Publiskais Īpašums ) Nikola Tesla ir vārds, kas sinonīms ģenialitātei un izgudrojumiem, kas mainīja pasauli. Viņa darbi pie maiņstrāvas, radio un daudzām citām tehnoloģijām ir fundamentāli mūsdienu civilizācijas pamati. Taču, aiz iespaidīgajiem zinātniskajiem sasniegumiem slēpās arī ārkārtīgi neparasta personība, ko raksturoja dīvainības, ekscentriskums un pat maņas robežu robežojošas īpatnības. Turklāt, ap Nikolu Teslu un viņa dīvainībām ir izveidojies arī mūsdienu mīts, kas saistīts ar cipariem 3, 6, un 9. Šajā rakstā mēs iedziļināsimies Nikola Teslas dzīves mazāk zināmajā pusē – viņa unikālajā un reizēm mīklainajā personībā, un izpētīsim leģendu par 3-6-9 kodu. Riebums pret pērlēm: fobija vai dīvainība? Viena no vispazīstamākajām Teslas dīvainībām bija viņa intensīvais riebums pret pērlēm. Šīs bailes nebija vienkārši neliels diskomforts – tās bija spēcīgas un dziļas. Tesla izjuta patiesu riebumu, diskomfortu un pat fizisku nelabumu, atro...