Pāriet uz galveno saturu

Pirmsatspēkošana (prebunking): psiholoģiskā “vakcinācija” pret dezinformāciju (un kā to lietot ikdienā)

Speķis – senais spēka avots, kas atgriežas mūsu virtuvēs

⏱️ Lasīšanas laiks: ~7–9 min • 🔎 Iekļauts: skaidrojumi + salīdzinājums + praktiski orientieri + BUJ
🎯 Mērķis: saprast, kas speķī ir “ok”, kas ir pārspīlējums, un kā atšķirt speķi no cauraudža, lard un bekona
🧩 Fokusā: porcija un konteksts • piesātinātie tauki/LDL • sāls + apstrādāta gaļa (bekons/kūpinājumi) • “retāk un mazāk” princips
Saturs Atvērt / aizvērt

Ir maz pārtikas produktu, kas vienlaikus raisa tik daudz nostalģijas, strīdu un pārpratumu kā speķis. Kādreiz tas bija praktisks “degvielas” avots smagam darbam, vēlāk — “veselības ienaidnieks”, bet pēdējos gados atkal parādās uz šķīvjiem (īpaši tur, kur populāri ir “tauki nav slikti”, “keto” un “maz ogļhidrātu”).

Un te ir interesanta nianse: uzturs nav tikai bioķīmija — tas ir arī identitāte, ieradumi un emocijas, tāpēc diskusijas mēdz kļūt daudz asākas, nekā vajadzētu. Par to, kāpēc mēs dažreiz domājam mazāk racionāli, nekā paši gribētu, vari palasīt arī rakstā Vai cilvēks patiešām domā racionāli?

Bet kā ir patiesībā? Vai speķis ir “veselīgs”, vai vienkārši enerģētiski ļoti blīvs produkts, kuru var ēst saprātīgi — un arī ļoti viegli pārspīlēt?

Ja interesē, kāpēc uztura “renesanses” un modes diētas (keto, detokss, “atgriešanās pie senču ēšanas”) periodiski atgriežas ar jaunu sparu, šī tēma plašāk tiek iztirzāta rakstā Mūžīgie meklējumi pēc veselības: no antīkās gudrības līdz modes diētām.

Īsā atbilde 20 sekundēs

  • Speķis parasti nozīmē cūkas taukaudu gabalu (bieži ar ādu), kas var būt svaigs vai sālīts.
  • Cūku tauki (lardir izkausēti un izkāsti tauki, pēc tam atdzesēti (nevis gabals).
  • Cauraudzis ir gaļas gabals, kur treknums mijas ar liesumu (tātad tas nav “tīrs speķis”, bet arī nav “liesa gaļa”).
  • Galvenais risks parasti nav “speķis pats par sevi”, bet daudzums + kopējā ēdienkarte (kaloriju pārpalikums, maz šķiedrvielu, daudz apstrādātas gaļas).
  • Bekons/kūpinājumi/desas biežāk iekrīt “apstrādātas gaļas” zonā, un par to veselības riskiem pierādījumi ir stingrāki.

Kas īsti ir speķis — un kā tas atšķiras no cauraudža, “lard” un bekona?

Te ir vieta, kur cilvēki visbiežāk sajauc terminus, jo ikdienas valodā “cūku tauki” var nozīmēt gan speķi (gabalu), gan kausētos taukus (lard).

Kā angliski ir “speķis”?

Atkarīgs, ko tieši tu domā:

  • Speķis kā taukaudu gabals (no muguras/sāniem): visprecīzāk angliski parasti ir fatback vai pork back fat.
  • Cūku tauki (kausēti): tas ir lard.
  • Bekons: parasti pork belly (vēdera daļa) un bieži sālīts/kūpināts.

Vai speķis ir tas pats, kas cūku tauki?

  • Speķis nav tas pats, kas lard, ja ar “cūku taukiem” domā kausētos taukus. Speķis ir “izejviela”, lard ir “produkts pēc apstrādes” (izkausēts, izkāsts, atdzesēts).
  • Bet ikdienā cilvēki bieži saka “cūku tauki” arī par speķi — tāpēc sajukums ir normāls.

Kur te iederas cauraudzis?

Cauraudzis nav speķis klasiskā nozīmē, jo tas ir gaļas gabals, kur tauki mijas ar liesumu. Tieši tāpēc cauraudzis uzturvērtībā un riskos uzvedas citādi: tur ir vairāk olbaltumvielu, bet bieži arī vairāk sāls, ja tas ir kūpināts/sālīts (veikala variants).

Tabula: speķis vs cauraudzis vs cūku tauki (lard) vs bekons

Velc tabulu pa kreisi/pa labi, lai redzētu visas kolonnas.

Produkts Kas tas ir Apstrāde Kas parasti “pieliekas klāt” Praktiska atšķirība veselībai
Speķis (fatback/back fat) Gandrīz tīrs cūkas taukauds (bieži ar ādu) Var būt svaigs/sālīts/kūpināts Ja sālīts/kūpināts — sāls, dūmu aromāti u.c. Galvenais risks: daudzums (kalorijas); sālītam — sāls
Cūku tauki (lard) Izkausēti un izkāsti tauki, atdzesēti Renderēšana (kausēšana) Parasti nekas (ja tīrs) Tas pats tauku profils, bet ļoti viegli pārspīlēt, jo “iet klāt visam”
Cauraudzis Gaļa, kur treknums mijas ar liesumu Bieži sālīts/kūpināts/cepts Nereti sāls, dažreiz piedevas (atkarīgs no produkta) “Pa vidu” starp gaļu un speķi: risks bieži ir apstrāde + sāls + porcija
Bekons Parasti vēdera daļa (pork belly), gaļa + tauki Bieži sālīts/kūpināts Sāls, reizēm nitrīti/nitrāti u.c. Biežāk iekrīt apstrādātas gaļas kategorijā

Speķa uzturvērtība: ko nozīmē “enerģētiski blīvs” reālajā dzīvē?

Speķis un kausēti cūku tauki ir gandrīz tīri tauki, tāpēc:

  • dod daudz enerģijas uz mazu apjomu,
  • ir sātīgs,
  • bet porcija var nemanot izaugt.

Aptuvena uzturvērtība (orientierim)

Kausēti cūku tauki (lard):

  • 100 g: ~902 kcal, ~100 g tauku
  • 10 g: ~90 kcal, ~10 g tauku (~2 tējkarotes vai nepilna ēdamkarote tauku)

Speķis gabalā (fatback) parasti ir nedaudz “mazāk tīrs” nekā kausēti cūku tauki (var būt nedaudz ūdens/olbaltumvielu), tāpēc skaitļi var svārstīties, bet jēga nemainās: tā ir ļoti koncentrēta enerģija.

👉 Praktiska doma: ja pie pannas katru reizi “pieliec vēl karoti”, tauki var ielasīties ļoti ātri, pat ja šķiet — “tas taču tikai drusciņ”.

Speķis, piesātinātie tauki un LDL: kur ir reālais risks?

Šeit svarīga ir viena doma: nevis “tauki ir labi/slikti”, bet ko tu ar tiem aizvieto.

  • Speķī un cūku taukos ir gan piesātinātie, gan nepiesātinātie tauki.
  • Piesātinātie tauki daļai cilvēku var paaugstināt LDL (“slikto” holesterīnu), un tieši tāpēc speķis nav “superprodukts visiem”.
    Starp citu, tieši šeit cilvēki bieži iekrīt melnbaltā domāšanā (“vai nu veselīgi, vai nu inde”). Par to, kā rodas uztura mīti un kāpēc tie tik labi pielīp, vari palasīt arī rakstā Patiesība par Uzturu un Medicīnu: Vai mūs mēģina noturēt slimus?
  • Sirds-asinsvadu risks nav tikai par vienu produktu — tas ir par kopējo uzturu, šķiedrvielām, svaru, kustībām, smēķēšanu, asinsspiedienu un tml.

Vienkāršākais princips ikdienai:

  • ja speķis un cūku tauki ir reizēm un mazā daudzumā, kopējā bildē tas bieži neko “nesalauž”;
  • ja speķis nāk komplektā ar daudz apstrādātas gaļas, maz dārzeņu un regulāru kaloriju pārpalikumu — tad risks ir daudz reālāks (ne tikai LDL, bet arī svars, asinsspiediens u.c.).

“Speķis ir kā olīveļļa” — kur ir patiesība, kur pārspīlējums

Speķī ir oleīnskābe (tā pati mononepiesātinātā taukskābe, kas ir olīveļļā), bet tas nenozīmē, ka speķa uzturvērtības profils kopumā ir tāds pats kā olīveļļai — atšķiras proporcijas un arī lietošanas konteksts.

Sālīts/kūpināts speķis, cauraudzis, bekons: kur patiesībā slēpjas lielākā piesardzība?

Ja runājam par pētījumos stabilāk dokumentētiem riskiem, tie visbiežāk attiecas uz apstrādātu gaļu (piem., bekons, desas, kūpinājumi).

WHO/IARC bieži citēts novērtējums: katri 50 g apstrādātas gaļas dienā ir saistīti ar ~18% lielāku relatīvo kolorektālā vēža risku.
Svarīgs vārds te ir “relatīvo” (tas nav “18% absolūti visiem”, bet riska pieaugums salīdzinājumā ar tiem, kas neēd).

Un sāls?

Atsevišķi no “gaļa vs tauki” ir vēl viens praktisks risks: sāls.

  • Sālīts/kūpināts speķis, cauraudzis un bekons var dot daudz nātrija.
  • Ja asinsspiediens jau ir paaugstināts vai ir tendence uz tūsku, tieši sāls var būt “āķis”, nevis tauki.

Un nitrīti/nitrāti?

Daļā bekona, desu un kūpinājumu izmanto konservantus (piem., nitrītus), lai kavētu baktēriju augšanu un saglabātu krāsu. Tas vēlreiz atgādina: “tīrs speķis/kausētie cūku tauki” nav tas pats, kas “kūpinājumi un desas” — un, ja gribas drošāku modeli, tad “retāk un mazāk” visvairāk attiecas tieši uz apstrādātas gaļas produktiem.

Cik speķa ir saprātīgi? (reālistisks orientieris)

Nav viena maģiska skaitļa, jo tas atkarīgs no kopējās ēdienkartes, bet ikdienas līmenī noder šādi orientieri:

  • Garšas akcents, nevis pamatēdiens.
  • Ja runājam par tīru speķi un cūku taukiem: ~10–20 g (ap 1–2 plānas šķēlītes vai neliela porcija) ir saprotams “režīms”, ja pārējais uzturs ir sakarīgs.
  • Ja tas ir cauraudzis/bekons/kūpinājumi: prātīgāk domāt “retāk un mazāk”, jo te nāk klāt apstrāde + sāls, un dažreiz arī konservanti.

Kur speķis tiešām “strādā” virtuvē (un kur tas kļūst par problēmu)

Strādā labi:

  • nelielā daudzumā kā garšas bāze (piem., sutinātiem kāpostiem, zupai, dārzeņiem),
  • ja tas aizvieto ultraprocesētus smēriņus/taukvielas ar sliktāku profilu (vai vienkārši palīdz apēst vairāk dārzeņu, jo “tā ir garšīgi”).

Kļūst par problēmu:

  • ja speķis ir ikdienas “bonuss” + kopējais kaloriju daudzums ir par lielu,
  • ja speķis nāk komplektā ar apstrādātu gaļu (bekons, desas, kūpinājumi) un maz šķiedrvielu.

BUJ: biežāk uzdotie jautājumi par speķi
Vai speķis ir veselīgs?
Speķis nav “veselības eliksīrs”, bet nelielos daudzumos tas var būt daļa no normālas ēdienkartes. Risks parasti slēpjas pārmērīgos daudzumos un kopējā uztura kvalitātē.
Vai speķis ir tas pats, kas cūku tauki (lard)?
Ne gluži. Speķis ir taukauda gabals, bet cūku tauki ir izkausēti un atdzesēti cūku tauki.
Kas angliski ir “speķis”?
Ja domāts taukauda gabals: bieži fatback / pork back fat. Ja domāti kausētie tauki: lard.
Vai speķis ceļ holesterīnu (LDL)?
Daļai cilvēku piesātinātie tauki var pasliktināt LDL rādītājus. Tāpēc svarīgi ir daudzums, kopējais uzturs un tas, vai piesātinātie tauki tiek aizvietoti ar nepiesātinātajiem.
Vai bekons ir tas pats, kas speķis?
Nē. Bekons parasti ir apstrādāts (sālīts/kūpināts) gaļas+taukuma izstrādājums, un tas veselības ziņā biežāk iekrīt “apstrādātas gaļas” kategorijā.
Vai speķis ir tas pats, kas cauraudzis?
Nē. Cauraudzis ir gaļas gabals, kur treknums mijas ar liesumu (tātad tur ir arī ievērojama gaļas daļa), kamēr speķis klasiskā nozīmē ir tīrāks taukauds.

Secinājums

Speķis ir autentisks un ļoti koncentrēts enerģijas avots — tāpēc tas vēsturē bija “spēka avots”, un tāpēc arī šodien tas var būt gan noderīgs akcents, gan ātrs ceļš uz pārspīlēšanu.

Godīgā versija ir šāda:

  • ja speķis ir mazos daudzumos un labā kontekstā (dārzeņi, šķiedrvielas, kopumā sakarīga ēdienkarte), tas lielākajai daļai cilvēku var būt ok;
  • ja speķis/cauraudzis/bekons kļūst par ikdienas ieradumu lielos daudzumos, tad stāsts vairs nav par “vienu produktu”, bet par piesātinātajiem taukiem, sāli, apstrādātu gaļu un kopējo slodzi.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Revolveris (2005) un ego: slēptais vēstījums un jēga

Ego neprasa tavu ticību. Viņam pietiek ar tavu reakciju. “Revolveris” (2005) ir Gaja Ričija (Guy Ritchie) filma, kas ārēji ir kriminālstāsts, bet iekšēji — alegorija par ego: bailes kļūst par valūtu, kontrole par reliģiju, un lielākais triks ir noticēt, ka ego esi tu. ⏱️ Lasīšanas laiks: ~8–10 min  •  🔎 Iekļauts: ego mehānismi + galvenie tēli (Sam Gold, Džeiks, Macha, Zaks & Avi) + praktiskā sadaļa + BUJ 🎯 Mērķis: saprast, kā “Revolveris” rāda ego kā identitātes mehānismu, kāpēc reakcijas baro ego, un ko ar šo skatījumu darīt ikdienā 🧩 Fokusā: bailes kā valūta • kontrole kā reliģija • “ego kā spēlmanis” • kāpēc ciešanas dod identitāti • 3 instrumenti dzīvei (nevis “checklists”) Saturs atvērt / aizvērt Konteksts 3 teikumos: kāpēc par “Revolveri” strīdas 10 sekunžu definīcija: kas šeit ir “ego” ...

Kognitīvie aizspriedumi jeb domāšanas novirzes: kā smadzenes mūs apmāna un ietekmē lēmumus

⏱️ Lasīšanas laiks: ~9–11 min • 🔎 Iekļauts: TOP 10 aizspriedumi ar piemēriem + tabula + BUJ 🎯 Mērķis: saprast, kas ir kognitīvie aizspriedumi, kā tie ikdienā “ievelk” neobjektīvos lēmumos, un ko praktiski darīt, lai tos pamanītu un mazinātu 🧩 Fokusā: ātrā pašdiagnostika (“ja… tad…”) • pirkumi/finanses, attiecības, ziņas • 5 stratēģijas, kā pieņemt racionālākus lēmumus Saturs Kas ir kognitīvie aizspriedumi jeb domāšanas novirzes? Kāpēc kognitīvie aizspriedumi rodas? 10 biežākie kognitīvie aizspriedumi ar piemēriem Ātra pašdiagnostika: kurš aizspriedums te strādā? Tabula: kognitīvie aizspriedumi vienā skatā Bonuss: 3 aizspriedumi, kas bieži slēpjas fonā Kur aizspriedumi visbiežāk sabojā lēmumus? Kā mazināt aizspriedumu ietekmi? Kognitīvie aizspriedumi un zemapziņa BUJ: biežāk uzdotie jautājumi Noslēgums Zelta ieradums: pauze pirms rīcības Papildu lasīšanai Katru dienu mēs pieņemam desmitiem sī...

Košenils (E120 karmīns): sarkana krāsa no kukaiņa

⏱️ Lasīšanas laiks: ~7–9 min • 🔎 Iekļauts: vēsture + “E120 uz etiķetes” tabula + drošība/alerģijas + alternatīvas 🎯 Mērķis: saprast, kas ir košenils un karmīns (E120), kāpēc tas tiek lietots, kā to atpazīt sastāvā un kam pievērst uzmanību (vegānisms, jutīgums/alerģijas). 🧩 Fokusā: “E120 / karmīns / karmīnskābe / cochineal extract ” • kur izmanto (pārtika/kosmētika) • drošība + praktiski padomi Saturs (spied, lai atvērtu/aizvērtu) Īsā atbilde 20 sekundēs: kas ir košenils un E120? Košenils ( Dactylopius coccus ): kas tas ir un kur tas dzīvo? Kāpēc tas ir sarkans: karmīnskābe vienkāršos vārdos Vēsture: no actekiem līdz Eiropas “sarkanajam zeltam” Kā iegūst karmīnu (E120): process 7 soļos Karmīns (E120): kur to izmanto un kā to atpazīt? Tabula: ko nozīmē uz etiķetes redzamie nosaukumi? Drošība: vai E120 ir drošs un kam pievērst uzmanību? Citi kukaiņi sarkanās krāsvielas ieguvei A...