Lielākā daļa cilvēku ir pārliecināti, ka domā loģiski un pieņem racionālus lēmumus — līdz brīdim, kad atskatās uz saviem iepirkumiem, attiecību izvēlēm vai finanšu kļūdām. Ja cilvēks būtu patiesi racionāls, reklāmas nestrādātu, impulsīvi pirkumi nepastāvētu un strīdi internetā beigtos pēc pirmā fakta. Tomēr psiholoģija un neirozinātne rāda ko citu: liela daļa mūsu lēmumu tiek pieņemti automātiski, emocionāli un tikai pēc tam attaisnoti ar loģiku. Tas nenozīmē, ka cilvēks ir neracionāls — drīzāk to, ka racionalitāte darbojas citādi, nekā mēs esam pieraduši domāt. Šajā rakstā aplūkosim, kā cilvēks patiesībā domā , kāpēc mēs sistemātiski kļūdāmies un ko zinātne saka par mūsu spēju pieņemt loģiskus lēmumus ikdienā. Ko nozīmē domāt racionāli? Ikdienā racionāla domāšana parasti tiek saprasta kā: faktos balstīta spriešana, loģiska secinājumu izdarīšana, spēja izvērtēt riskus un ieguvumus. Taču zinātnē racionalitāte netiek vērtēta tikai pēc ideālās loģikas likumiem. Tā ietver arī: informācija...