Katls Zupā

Mēs visi atceramies bērnības vakarus, kad pirms miega klausījāmies pasakas par drosmīgiem prinčiem, skaistām princesēm un laimīgām beigām, ko vēlāk krāšņi iedzīvināja Disneja animācijas filmas. Sniegbaltītes atmoda no stikla zārka, Pelnrušķītes maģiskās pārvērtības un Sarkangalvītes izglābšanās no vilka vēdera – šie stāsti ir kļuvuši par mūsu kultūras neatņemamu sastāvdaļu, simbolizējot labā uzvaru pār ļauno. Bet ko tad, ja es teiktu, ka aiz šiem cukurotajiem stāstiem slēpjas pavisam cita realitāte? Pasaule, kurā nav labo feju un dziedošu dzīvnieciņu, bet ir bads, kanibālisms, slepkavības un traģiski cilvēku likteņi. Šis nav raksts par Disneju. Šis ir ceļojums pasaku tumšajos un patiesajos pirmsākumos, lai atklātu, ka Sniegbaltīte, iespējams, bija saindēta 16. gadsimta grāfiene, Ansīša un Grietiņas stāsts sakņojas Lielā bada šausmās, bet Hamelnas stabulnieks ir atgādinājums par reālu, līdz šim neatrisinātu traģēdiju, kurā pazuda 130 bērni. Gatavs ielūkoties aiz priekškara un uzzināt st...

Ilūzija par Brīvo Gribu Digitālajā Laikmetā Pirms kāda laika esmu uzdevis jautājumu, kas ir nomocījis filozofus gadsimtiem ilgi: vai mēs patiešām esam savas dzīves noteicēji, vai arī mūsu brīvā griba ir tikai ilūzija? Mēs pētījām, ko par to teica Šopenhauers, Kants un neirozinātne. Tagad esmu nonācis pie vēl neērtāka jautājuma, kura atbilde, iespējams, nav meklējama vecos traktātos, bet gan tieši jūsu kabatā. Mēs visi vēlamies būt veselīgi, mierīgi un laimīgi, taču reālajā dzīvē bieži vien jūtamies noguruši, pārstimulēti un nespējam koncentrēties. Mēs zinām, ka ātrā ēdināšana ir neveselīga, bet joprojām to ēdam. Mēs zinām, ka mums vajadzētu vairāk kustēties, bet vienmēr izvēlamies ērtības. Mēs zinām, ka pārmērīgs patēriņš rada stresu, bet joprojām dzenamies pēc jaunākajām ierīcēm un statusa simboliem. Tad kurš pie tā visa ir vainīgs? Vai tā ir sistēma, kas mūs virza uz atkarību un pasivitāti? Vai arī mēs paši, pieņemot šos lēmumus? Šajā rakstā mēs atklāsim, kā šo divu spēku – sistēmas...

Lēmums, kas mainīja visu. Vai tiešām tas bija tavs? Atceries kādu pagrieziena punktu savā dzīvē. Lēmumu mainīt darbu, pārtraukt attiecības, pārcelties uz citu pilsētu. Atceries to sajūtu – svārstīšanos, argumentu "par" un "pret" svēršanu un visbeidzot – izšķiršanos. Tajā brīdī tu biji savas dzīves autors, savas nākotnes arhitekts. Bet vai tiešām? Kas, ja es teiktu, ka šis lēmums, kas šķiet tik personisks un apzināts, patiesībā bija neizbēgams rezultāts neskaitāmiem faktoriem, kas stiepjas tālu pagātnē? Ka to noteica nevis tava brīvā griba, bet gan tavu vecvecāku gēni, bērnībā dzirdētas frāzes, ķīmiskais līdzsvars tavās smadzenēs un pat tas, ko tu ēdi brokastīs. Jautājums par brīvo gribu nav tikai akadēmiska prātošana. Tas skar mūsu būtības kodolu – atbildību, vainu, lepnumu un nožēlu. Ja neesam brīvi, vai varam būt atbildīgi par savu rīcību? Ja esam, tad no kurienes rodas šī mistiskā spēja pārraut dabas likumu ķēdes? Dosimies dziļā un neērtā ceļojumā, lai izpētītu v...

Klusais jautājums, kas mūs nekad neatstāj Vai esi kādreiz vēries naksnīgās debesīs un sajutis, cik bezgalīgs ir Visums un cik acumirklīgs tavs paša ceļš? Vai, sēžot klusumā pēc garas dienas, tevī nav ierunājies kluss čuksts: “Kāpēc? Kāpēc es esmu šeit? Kāds tam visam ir mērķis?” Šis jautājums ir ēna, kas seko cilvēcei kopš tās pirmsākumiem. Brīžos, kad dzīve mūs nes uz panākumu viļņa, mēs to varbūt veikli ignorējam. Taču, kad sastopamies ar zaudējumu, vilšanos vai vienkārši eksistenciālu tukšumu, šis jautājums atgriežas ar milzīgu spēku. Mēs drudžaini meklējam atbildes attiecībās, karjerā, ticībā vai ātrās izklaidēs, cenšoties apklusināt šo iekšējo balsi. Un tomēr – vienas, visiem derīgas atbildes nav. Šis nav tikai raksts. Tas ir ceļojums. Ekspedīcija cauri gadsimtiem, sākot no Senās Grieķijas saules pielietajām agorām līdz 20. gadsimta eksistenciālistu bohēmiskajām kafejnīcām, lai ieraudzītu, kā dižākie prāti ir mēģinājuši atminēt šo mīklu. Senā Grieķija – Dzīve kā mākslas darbs Senā...

Mērija Anna Bevana, foto autors nezināms Iespējams, jūs esat redzējuši šo fotogrāfiju Facebook vai citos sociālajos tīklos. Melnbalts attēls ar sievieti, kuras sejas vaibsti ir raupji un nesamērīgi. Pieraksts parasti ir īss un nežēlīgs: "Pasaules neglītākā sieviete." Bet vai esat kādreiz aizdomājušies, kas ir cilvēks šajā fotogrāfijā? Kāds bija viņas stāsts? Kāpēc viņa izskatījās tieši tā? Un ko šis attēls mums pastāsta par mums pašiem? Šis nav stāsts par neglītumu. Šis ir stāsts par slimību, par neiedomājamu spēku un par mātes mīlestību, kas bija stiprāka par sabiedrības izsmieklu un pazemojumu. Iepazīstieties ar patieso Mēriju Annu Bevanu. Dzīve pirms pārmaiņām – Medmāsa, sieva un māte Mērija Anna Webster dzimusi 1874. gadā Londonā. Viņa nebija tā, par kādu mēs viņu pazīstam no attēliem. Jaunībā Mērija Anna bija pievilcīga sieviete ar labu izglītību, kas strādāja par medmāsu. Viņas dzīve bija parasta un piepildīta ar prieku. 1903. gadā viņa apprecējās ar Tomasu Bevanu, puķk...

Vai mūs vada pagātnes ēnas? Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc jūsu vecmāmiņa, lai arī dzīvo modernā un drošā pasaulē, joprojām slēpj naudu "zeķē"? Vai kāpēc jūsu tēvs, redzot ziņās politiķus, ar neuzticību nosaka: "Tie jau neko labu neradīs," pat ja nav konkrēta iemesla tā domāt? Un kāpēc Miķeļdienas tirgus tradīcija ir tik svarīga, pat ja tās pagāniskā jēga jau sen ir aizmirsta? Šīs šķietami mazās dīvainības un neapzinātie uzvedības modeļi nav nejauši. Tie ir tieši tas, ko mēs saucam par kolektīvās atmiņas mantojumu. Tā nav tikai vēsture no skolu grāmatām; tā ir dzīva, elpojoša pagātnes daļa, kas mīt mūsu kultūras gēnos, ģimeņu stāstos, klusumā un pat mūsu valodā. Šis raksts aicina doties ceļojumā nevis pa vēsturiskiem datiem, bet gan pa mūsu pašu psihes dziļumiem, lai saprastu, kā notikumi pirms daudzām paaudzēm turpina ietekmēt to, kas mēs esam šodien. Mēs pētīsim šo fenomenu caur konkrētiem un personiskiem piemēriem, analizējot, kā kolektīvās traumas un tra...