Mēs visi atceramies bērnības vakarus, kad pirms miega klausījāmies pasakas par drosmīgiem prinčiem, skaistām princesēm un laimīgām beigām, ko vēlāk krāšņi iedzīvināja Disneja animācijas filmas. Sniegbaltītes atmoda no stikla zārka, Pelnrušķītes maģiskās pārvērtības un Sarkangalvītes izglābšanās no vilka vēdera – šie stāsti ir kļuvuši par mūsu kultūras neatņemamu sastāvdaļu, simbolizējot labā uzvaru pār ļauno. Bet ko tad, ja es teiktu, ka aiz šiem cukurotajiem stāstiem slēpjas pavisam cita realitāte? Pasaule, kurā nav labo feju un dziedošu dzīvnieciņu, bet ir bads, kanibālisms, slepkavības un traģiski cilvēku likteņi. Šis nav raksts par Disneju. Šis ir ceļojums pasaku tumšajos un patiesajos pirmsākumos, lai atklātu, ka Sniegbaltīte, iespējams, bija saindēta 16. gadsimta grāfiene, Ansīša un Grietiņas stāsts sakņojas Lielā bada šausmās, bet Hamelnas stabulnieks ir atgādinājums par reālu, līdz šim neatrisinātu traģēdiju, kurā pazuda 130 bērni. Gatavs ielūkoties aiz priekškara un uzzināt st...