Katls Zupā

Attēls: Bust of Socrates — foto © AnitaGoogle2003, avots: Wikimedia Commons, licence: CC BY-SA 4.0 Mūsdienu pasaulē, kur informācijas ir vairāk nekā jebkad agrāk, spēja uzdot pareizos jautājumus kļūst svarīgāka par gatavām atbildēm. Tieši šo prasmi pirms vairāk nekā 2400 gadiem iemiesoja sengrieķu filozofs Sokrats . Viņš nemācīja dogmas, nerakstīja traktātus un nepiedāvāja gatavas patiesības – viņš mācīja domāt . Sokratu bieži dēvē par Rietumu filozofijas tēvu, taču viņa patiesā nozīme slēpjas ne tikai vēsturē. Viņa idejas par kritisko domāšanu , pašizziņu un morālo atbildību ir pārsteidzoši aktuālas arī mūsdienās – laikmetā, kurā cilvēks ik dienu saskaras ar informācijas pārbagātību, viedokļu sadursmi un manipulāciju. Kas bija Sokrats? Sokrats bija sengrieķu filozofs, kurš dzīvoja Atēnās 5. gadsimtā pirms mūsu ēras – laikā, kad pilsēta piedzīvoja savu politisko un kultūras uzplaukumu. Atšķirībā no daudziem citiem antīkās filozofijas pārstāvjiem, Sokrats neatstāja aiz sevis raksti...

Finansiālā labklājība ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē mūsu dzīves kvalitāti un emocionālo stāvokli. Lai veicinātu pozitīvu attieksmi pret naudu un piesaistītu vēlamo pārticību, daudzi cilvēki izmanto afirmācijas – pozitīvus apgalvojumus, kas palīdz mainīt domāšanas veidu un koncentrēties uz mērķiem. Šajā rakstā mēs iedziļināsimies afirmāciju pasaulē, izskaidrojot to būtību, darbības principus un sniedzot 30 efektīvas afirmācijas finansiālās labklājības piesaistīšanai. Kas ir afirmācijas un kā tās darbojas? Afirmācijas ir pozitīvi apgalvojumi vai frāzes, ko mēs apzināti atkārtojam, lai ietekmētu savas domas, uzskatus un uzvedību. Tās darbojas, ietekmējot mūsu zemapziņu, kas ir atbildīga par mūsu automātiskajām reakcijām un uzskatiem. Regulāri atkārtojot pozitīvus apgalvojumus, mēs pakāpeniski pārprogrammējam savas negatīvās domas un uzskatus par pozitīviem, tādējādi veicinot pārmaiņas mūsu dzīvē. Kā afirmācijas ietekmē smadzenes? Pētījumi neirozinātnē liecina, ka atkārtota domu un uzsk...

Kas notiek pēc nāves – vai tā ir absolūta beigas, vai tomēr tehnoloģisks šķērslis, ko nākotnē varētu pārvarēt? Šis jautājums cilvēci nodarbina jau gadsimtiem ilgi. Kamēr reliģija un filozofija piedāvā savas atbildes, mūsdienu zinātne mēģina pieiet šai tēmai no pavisam cita skatpunkta. Viena no pretrunīgākajām un fascinējošākajām idejām ir kriokonservācija – process, kurā cilvēka ķermenis vai smadzenes pēc nāves tiek saglabātas ārkārtīgi zemā temperatūrā ar cerību, ka nākotnē medicīna spēs novērst nāves cēloni un atjaunot dzīvības funkcijas. Atbalstītāji to uzskata par iespēju iegūt “otro iespēju”, savukārt kritiķi – par zinātnisko fantastiku ar dārgu cenu zīmi. Vai kriokonservācija patiešām balstās zinātnē? Vai kāds cilvēks jau ir atdzīvināts? Un cik reāla ir cerība, ka nākotnē tas varētu kļūt iespējams? Šajā rakstā aplūkots, kas ir kriokonservācija, ko par to saka zinātne un kāpēc šī ideja joprojām izraisa tik asas diskusijas.  Kas ir kriokonservācija? Kriokonservācija (bieži sauk...