Sēnes – negaidīti palīgi cīņā ar plastmasas piesārņojumu

Plastmasas piesārņojums ir viena no nopietnākajām mūsdienu vides problēmām. Plastmasa sadalās ļoti lēni, un tās uzkrāšanās dabā rada milzīgu kaitējumu ekosistēmām. Tomēr dabas arsenālā ir atrodami negaidīti sabiedrotie cīņā ar šo piesārņojumu – sēnes. Pētnieki ir atklājuši vairākas sēņu sugas, kas spēj noārdīt dažādus plastmasas veidus, piedāvājot cerību uz ilgtspējīgāku atkritumu pārstrādi.

Pestalotiopsis microspora

Pestalotiopsis microspora ir sēne, kas tika atklāta Amazones lietusmežos. Tā spēj sadalīt poliuretānu, kas ir viens no biežāk izmantotajiem plastmasas veidiem. Šī sēne ir īpaši interesanta, jo tā spēj sadalīt plastmasu anaerobos apstākļos, kas nozīmē, ka tā var darboties arī bez skābekļa.

Aspergillus tubingensis

Aspergillus tubingensis tika atklāta atkritumu poligonā Pakistānā. Šī sēne spēj sadalīt poliuretānu dažu nedēļu laikā, izmantojot savus fermentus, kas sašķeļ plastmasas polimērus mazākās molekulās. Šis process ir līdzīgs tam, kā fermenti mūsu gremošanas sistēmā sadala pārtiku.

Fusarium solani

Fusarium solani ir vēl viena sēne, kas spēj sadalīt polietilēnu, kas ir viens no visbiežāk izmantotajiem plastmasas veidiem pasaulē. Šī sēne izdala fermentus, kas sašķeļ polietilēna polimērus mazākās molekulās, kuras sēne var izmantot kā barības vielas.

Zygomycetes

Zygomycetes ir sēņu grupa, kas spēj sadalīt dažādus plastmasas veidus, ieskaitot polistirolu un polietilēnu. Šīs sēnes izdala fermentus, kas sašķeļ plastmasas polimērus, padarot tos vieglāk sadalāmus.

Penicillium simplicissimum

Penicillium simplicissimum ir sēne, kas spēj sadalīt poliuretānu, līdzīgi kā Pestalotiopsis microspora. Šī sēne izdala fermentus, kas sašķeļ poliuretāna polimērus mazākās molekulās, kuras sēne var izmantot kā barības vielas.

Kā sēnes sadala plastmasu?

Šīs sēnes sadala plastmasu, izmantojot īpašus fermentus, kas spēj noārdīt plastmasas molekulas. Šeit ir galvenie soļi, kā tas notiek:

• Fermentu izdalīšana: Sēnes izdala fermentus, kas spēj sašķelt plastmasas polimērus. Šie fermenti darbojas kā katalizatori, kas paātrina ķīmiskās reakcijas.
  
  
• Polimēru sadalīšana: Fermenti sašķeļ plastmasas polimērus mazākās molekulās, piemēram, monomēros vai oligomēros.
  
  
• Metabolizācija: Sēnes izmanto šīs mazākās molekulas kā barības vielas, lai augtu un attīstītos.
  
  
• Mineralizācija: Galu galā, plastmasas molekulas tiek pilnībā sadalītas līdz vienkāršiem savienojumiem, piemēram, ūdenim un oglekļa dioksīdam, kas ir nekaitīgi videi.

Citas Sēņu Spējas

Papildus plastmasas sadalīšanai, šīs sēnes spēj sadalīt arī citus materiālus:

• Koksne un celuloze: Daudzas sēnes, piemēram, Trametes versicolor, spēj sadalīt koksni un celulozi.
  
  
• Naftas produkti: Dažas sēnes, piemēram, Phanerochaete chrysosporium, spēj sadalīt naftas produktus un citus ogļūdeņražus.
  
  
• Smagos metālus: Dažas sēnes spēj uzņemt un akumulēt smagos metālus, piemēram, kadmiju un svinu.
  
  
• Pesticīdus un herbicīdus: Dažas sēnes spēj sadalīt dažādus pesticīdus un herbicīdus.
  
  
• Organiskos atkritumus: Daudzas sēnes, piemēram, Aspergillus niger, spēj sadalīt dažādus organiskos atkritumus.

Tātad, sēnes, kas spēj sadalīt plastmasu un citus materiālus, piedāvā daudzsološus risinājumus vides piesārņojuma problēmām. Šo sēņu spēja sadalīt dažādus materiālus padara tās ļoti noderīgas bioremediācijā un atkritumu pārstrādē. Turpmākie pētījumi un attīstība šajā jomā varētu palīdzēt radīt tīrāku un ilgtspējīgāku nākotni.