Katls Zupā

Lēmums, kas mainīja visu. Vai tiešām tas bija tavs? Atceries kādu pagrieziena punktu savā dzīvē. Lēmumu mainīt darbu, pārtraukt attiecības, pārcelties uz citu pilsētu. Atceries to sajūtu – svārstīšanos, argumentu "par" un "pret" svēršanu un visbeidzot – izšķiršanos. Tajā brīdī tu biji savas dzīves autors, savas nākotnes arhitekts. Bet vai tiešām? Kas, ja es teiktu, ka šis lēmums, kas šķiet tik personisks un apzināts, patiesībā bija neizbēgams rezultāts neskaitāmiem faktoriem, kas stiepjas tālu pagātnē? Ka to noteica nevis tava brīvā griba, bet gan tavu vecvecāku gēni, bērnībā dzirdētas frāzes, ķīmiskais līdzsvars tavās smadzenēs un pat tas, ko tu ēdi brokastīs. Jautājums par brīvo gribu nav tikai akadēmiska prātošana. Tas skar mūsu būtības kodolu – atbildību, vainu, lepnumu un nožēlu. Ja neesam brīvi, vai varam būt atbildīgi par savu rīcību? Ja esam, tad no kurienes rodas šī mistiskā spēja pārraut dabas likumu ķēdes? Dosimies dziļā un neērtā ceļojumā, lai izpētītu v...

Klusais jautājums, kas mūs nekad neatstāj Vai esi kādreiz vēries naksnīgās debesīs un sajutis, cik bezgalīgs ir Visums un cik acumirklīgs tavs paša ceļš? Vai, sēžot klusumā pēc garas dienas, tevī nav ierunājies kluss čuksts: “Kāpēc? Kāpēc es esmu šeit? Kāds tam visam ir mērķis?” Šis jautājums ir ēna, kas seko cilvēcei kopš tās pirmsākumiem. Brīžos, kad dzīve mūs nes uz panākumu viļņa, mēs to varbūt veikli ignorējam. Taču, kad sastopamies ar zaudējumu, vilšanos vai vienkārši eksistenciālu tukšumu, šis jautājums atgriežas ar milzīgu spēku. Mēs drudžaini meklējam atbildes attiecībās, karjerā, ticībā vai ātrās izklaidēs, cenšoties apklusināt šo iekšējo balsi. Un tomēr – vienas, visiem derīgas atbildes nav. Šis nav tikai raksts. Tas ir ceļojums. Ekspedīcija cauri gadsimtiem, sākot no Senās Grieķijas saules pielietajām agorām līdz 20. gadsimta eksistenciālistu bohēmiskajām kafejnīcām, lai ieraudzītu, kā dižākie prāti ir mēģinājuši atminēt šo mīklu. Senā Grieķija – Dzīve kā mākslas darbs Senā...

Mērija Anna Bevana, foto autors nezināms Iespējams, jūs esat redzējuši šo fotogrāfiju Facebook vai citos sociālajos tīklos. Melnbalts attēls ar sievieti, kuras sejas vaibsti ir raupji un nesamērīgi. Pieraksts parasti ir īss un nežēlīgs: "Pasaules neglītākā sieviete." Bet vai esat kādreiz aizdomājušies, kas ir cilvēks šajā fotogrāfijā? Kāds bija viņas stāsts? Kāpēc viņa izskatījās tieši tā? Un ko šis attēls mums pastāsta par mums pašiem? Šis nav stāsts par neglītumu. Šis ir stāsts par slimību, par neiedomājamu spēku un par mātes mīlestību, kas bija stiprāka par sabiedrības izsmieklu un pazemojumu. Iepazīstieties ar patieso Mēriju Annu Bevanu. Dzīve pirms pārmaiņām – Medmāsa, sieva un māte Mērija Anna Webster dzimusi 1874. gadā Londonā. Viņa nebija tā, par kādu mēs viņu pazīstam no attēliem. Jaunībā Mērija Anna bija pievilcīga sieviete ar labu izglītību, kas strādāja par medmāsu. Viņas dzīve bija parasta un piepildīta ar prieku. 1903. gadā viņa apprecējās ar Tomasu Bevanu, puķk...

Vai mūs vada pagātnes ēnas? Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc jūsu vecmāmiņa, lai arī dzīvo modernā un drošā pasaulē, joprojām slēpj naudu "zeķē"? Vai kāpēc jūsu tēvs, redzot ziņās politiķus, ar neuzticību nosaka: "Tie jau neko labu neradīs," pat ja nav konkrēta iemesla tā domāt? Un kāpēc Miķeļdienas tirgus tradīcija ir tik svarīga, pat ja tās pagāniskā jēga jau sen ir aizmirsta? Šīs šķietami mazās dīvainības un neapzinātie uzvedības modeļi nav nejauši. Tie ir tieši tas, ko mēs saucam par kolektīvās atmiņas mantojumu. Tā nav tikai vēsture no skolu grāmatām; tā ir dzīva, elpojoša pagātnes daļa, kas mīt mūsu kultūras gēnos, ģimeņu stāstos, klusumā un pat mūsu valodā. Šis raksts aicina doties ceļojumā nevis pa vēsturiskiem datiem, bet gan pa mūsu pašu psihes dziļumiem, lai saprastu, kā notikumi pirms daudzām paaudzēm turpina ietekmēt to, kas mēs esam šodien. Mēs pētīsim šo fenomenu caur konkrētiem un personiskiem piemēriem, analizējot, kā kolektīvās traumas un tra...

   Vai idejām ir savs cikls? Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc sabiedrības domāšana pēkšņi mainās? Mēs domājam, ka pasaules vēsture ir nepārtraukta, pakāpeniska attīstība, bet patiesībā tajā ir iezīmējami spilgti lūzuma punkti – brīži, kad kolektīvais saprāts atmet vecos domāšanas modeļus, dogmas un tradīcijas, lai dotos nezināmajā, meklējot jaunu patiesību. Šos periodus varam dēvēt par "prāta apvērsumiem" – idejiskām revolūcijām, kas satricina pamatus un pārveido visu sabiedrības pasaules uztveri. Tie ir kā garīgas zemestrīces, kas pēkšņi atbrīvo ceļu jauniem uzskatiem. Šis raksts būs ceļojums caur trim šādiem vēsturiski nozīmīgiem periodiem, kas šķietami ir ļoti atšķirīgi, taču tos vieno viena tēma: drosme apšaubīt, meklēt un atteikties no vecajiem kanoniem. Mēs aplūkosim Apgaismības laikmetu ar tā ticību prātam, Dekadences periodu ar tās estētisko dumpošanos un 1960. gadus ar to kontrkultūras un brīvības meklējumiem. Mūsu ceļojuma ietvaros mēs ne tikai izzināsim šo...

   Vai kāds ir tevi atspoguļojis? Iedomājieties šādu situāciju, kas, visticamāk, ir pazīstama katram no mums. Jūs esat sarunā ar kādu cilvēku, un viņš sāk skaļi un ar lielu pašapmierinātību stāstīt par saviem sasniegumiem. Jūs klausāties, bet ar katru teikumu jūtaties arvien neomulīgāk, un beigās, atstājot sarunu, jūtat gandrīz fizisku nepatiku pret šo cilvēku. "Viņš bija tik lielīgs un izmisīgi meklēja atzinību," jūs domājat. "Es nekad tā nerīkotos." Kāpēc tieši šī īpašība mūsos raisa tik spēcīgu un negatīvu reakciju? Vai tas ir tikai nejaušs cilvēku tips, kas "krīt uz nerviem"? Un kāpēc, šķiet, ka mēs pievelkam tieši tos cilvēkus, kuru īpašības mūs visvairāk kaitina? Atbilde uz šiem jautājumiem ir viena no psiholoģijas pamatpatiesībām, kas bieži vien var būt grūti pieņemama: tas nav par viņiem, bet gan par mums pašiem. Mēs esam iegājuši dziļā un neapzinātā spēlē, kurā apkārtējā pasaule un cilvēki darbojas kā spoguļi , kas atspoguļo mūsu apspiestās un nol...