Kā zirgu mēsli gandrīz apraka 19. gadsimta pilsētas un lika piedzimt automobilim

"Zirgu mēslu kaudzes priekšpilsētā", Autors: Nezināms, Avots: WikiMedia Commons

Mūsdienās, sastrēgumstundās dusmojoties par automašīnu rindām un gaisa piesārņojumu pilsētās, var šķist neticami, ka kādreiz situācija bija vēl sliktāka. Taču 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā lielās pilsētas saskārās ar sanitāru krīzi, kas bija tik smaga, ka draudēja paralizēt to darbību. Šīs krīzes centrā bija… zirgu mēsli. Jā, tieši tā – ikdienišķie zirgu mēsli kļuva par milzīgu problēmu, kas gandrīz "apraka" metropoles un netieši palīdzēja iedibināt jaunu ēru – automobiļu laikmetu.

"Zirgu mēslu problēma" – katastrofas apmēri

Iedomājieties Ņujorku 19. gadsimta beigās. Vairāk nekā 150 000 zirgu katru dienu steidzās pa pilsētas ielām, pārvadājot cilvēkus un preces. Zirgs bija galvenais transporta līdzeklis – gan turīgiem pilsoņiem, gan sabiedriskajam transportam, gan kravu piegādei. Taču šai zirgu armijai bija nopietna "blakusparādība" – milzīgs mēslu apjoms.

Katrs zirgs dienā saražoja apmēram no 6 līdz 13 kilogramiem mēslu un ievērojamu daudzumu urīna. Ņujorkā tas nozīmēja vairāk nekā 1360 tonnas mēslu un aptuveni 151 kubikmetru zirgu urīna katru dienu! Šis neticami lielais daudzums radīja katastrofālas sekas pilsētas sanitārijai un iedzīvotāju veselībai.

Ielu haoss un smaka

Pilsētu ielas burtiski "slīka" mēslos. Lietus laikā tās pārvērtās dubļainos purvos, padarot pārvietošanos gandrīz neiespējamu. Savukārt sausā laikā mēsli pārvērtās smalkos putekļos, kas virpuļoja gaisā, apņemot garāmgājējus, pārklājot ēkas un radot pastāvīgu smaku, kas bija visuresoša. Pat "ielu slaucītāji", kas piedāvāja par maksu atbrīvot ceļu cauri mēslu jūrai, nespēja tikt galā ar šo milzīgo apjomu.

Mēslu kalni un slimības

Problēmas ar mēsliem neaprobežojās tikai ar ielām. Utilizācija kļuva par milzīgu izaicinājumu. Sākotnēji zemnieki vēl vēlējās pirkt zirgu mēslus kā mēslojumu, bet ar laiku piedāvājums kļuva pārāk liels, un pieprasījums kritās. Staļļu īpašniekiem pat bija jāmaksā, lai no tiem atbrīvotos. Rezultātā pilsētās sāka veidoties milzīgas mēslu kaudzes, kas atklātās vietās sasniedza 12 līdz 18 metru augstumu – īsti mēslu kalni!

Šīs mēslu kaudzes bija ne tikai neestētiskas un smirdīgas, bet arī radīja nopietnus veselības riskus. Zirgu mēsli kļuva par ideālu vidi mušām, kas izplatīja tādas bīstamas slimības kā vēdertīfs un zīdaiņu caureja, būtiski ietekmējot sabiedrības veselību, īpaši bērnu mirstību.

Meklējot risinājumu – "mēslu armijas" un konferences bez rezultāta

Pilsētas varas iestādes mēģināja risināt šo krīzi dažādos veidos. Tika algotas "mēslu armijas" – tūkstošiem ielu slaucītāju, kas diendienā cīnījās ar mēslu plūsmu. Ņujorkā vien bija vairāk nekā 2000 šādu darbinieku. Tika mēģināts pārdot mēslus zemniekiem, izmantot parkos un pat pārstrādāt, bet mēslu apjoms bija pārāk milzīgs, un šie centieni nebija efektīvi.

Situācija kļuva tik nopietna, ka 1898. gadā Ņujorkā tika sasaukta pat starptautiska konference – "Urban Planning Conference", kuras galvenais temats bija "zirgu mēslu problēma". Konferences dalībnieki no visas pasaules meklēja risinājumus, bet diemžēl – efektīvs risinājums netika atrasts. Šķita, ka pilsētas ir nonākušas strupceļā. Kāds laikraksts pat pesimistiski prognozēja, ka drīz vien Londonas ielas būs apraktas deviņu pēdu (gandrīz 3 metrus) dziļā mēslu slānī!

Automobilis – negaidītais glābējs

Ironiski, bet tieši tehnoloģija, kas sākotnēji tika uztverta ar skepsi un pretestību – automobilis – kļuva par negaidītu glābēju no "zirgu mēslu problēmas". Lai gan nebija vienīgais iemesls, bet sanitārās un veselības problēmas, ko radīja zirgi, bija nozīmīgs faktors, kas veicināja automobiļu popularitātes pieaugumu 20. gadsimta sākumā.

Automobiļi pakāpeniski sāka aizstāt zirgus kā transporta līdzekļi pilsētās. Samazinoties zirgu skaitam, mēslu problēma pamazām izzuda. Automobilis, kas sākotnēji tika kritizēts kā trokšņains un dārgs, izrādījās sanitāra un efektīva alternatīva, kas atbrīvoja pilsētas no "zirgu mēslu nastas".

Mācība no vēstures

"Zirgu mēslu problēma" ir spilgts atgādinājums par ilgtspējības izaicinājumiem, ko rada tehnoloģiju un sabiedrības pārmaiņas. Tā māca, ka katrai tehnoloģijai un transporta veidam ir savas sekas, un ir svarīgi domāt par ilgtermiņa ietekmi uz vidi un sabiedrību. Šī vēsturiskā pieredze var palīdzēt mums būt apdomīgākiem, ieviešot jaunas tehnoloģijas mūsdienās un meklējot ilgtspējīgus risinājumus nākotnes izaicinājumiem.

Vai jums šis vēsturiskais paradokss neliek aizdomāties? "Zirgu mēslu problēma" mums atgādina, ka pat šķietami ikdienišķas lietas var radīt milzīgas problēmas un ka risinājumi var nākt no negaidītas puses. Varbūt nākamreiz, kad jūs nonāksiet sastrēgumā, atcerieties šo stāstu un novērtējiet, ka mēs esam atrisinājuši vismaz vienu milzīgu "mēslu problēmu"!